• Tweet

Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus.

Grozījumi paredz noteikt maksimālo cenu, par kādu sistēmas operators drīkst iepirkt saražoto siltumenerģiju. Piedāvātā cena nedrīkstēs pārsniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto maksimālo līmeni.

Cenu griestiem ir būtiska nozīme un tie palīdzēs iedzīvotājiem samazināt rēķinus, īpaši, domājot par nākamo apkures sezonu, atbildot uz deputātu jautājumiem, norādīja siltumenerģijas sistēmas operators. Šāds regulējums veicinās lielāku caurskatāmību, taisnīgāku konkurenci un izmaksu samazinājumu centralizētajā siltumapgādē, uzsver likumprojekta autori – deputātu grupa.

Īpašu uzmanību deputāti pievērsa Rīgas siltumapgādes tirgum, kas veido aptuveni pusi no visa regulētā siltumenerģijas tirgus Latvijā. Izmaiņas attieksies uz konkurējošo daļu siltumenerģijas iepirkumā, kas Rīgā veido aptuveni piekto daļu no visa piegādātā siltuma apjoma.

Plānots, ka līdz šā gada jūnija beigām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija noteiks maksimālo iepirkuma cenu siltumenerģijai Rīgā. Savukārt pārējiem operatoriem maksimālo siltumenerģijas cenu iecerēts noteikt līdz 2028.gada 30.jūnijam.

Rīgā, kur lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 miljonus megavatstundu gadā, cenu griestus paredzēts piemērot no šī gada 1.oktobra. Pārējiem siltumapgādes sistēmu operatoriem tie stāsies spēkā no 2028.gada 1.oktobra.

Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens jau iepriekš uzsvēra, ka līdztekus tarifu pārskatīšanai jāveido ilgtspējīgs, efektīvs un līdzsvarots Rīgas siltumapgādes tirgus modelis – tāds, kas ilgtermiņā nodrošina stabilu risinājumu visām iesaistītajām pusēm.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.