FM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā

Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka ievērojami palielināties tieši 2025. gada otrajā pusgadā, kad mēnešu griezumā papildus stabilajam nepārtikas preču apjomu pieaugumam sāka atjaunoties arī pārtikas produktu mazumtirdzniecības apjomu pieaugums.
Nepārtikas preču mazumtirdzniecība 2025. gadā pieauga par 4,2%, kas arī ir lielākais pieaugums kopš 2022. gada. Starp nepārtikas precēm lielākie pieaugumi bijuši mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (+ 12,3%) un kultūrai un atpūtai paredzēto preču noietā (+ 4,6%). Savukārt pārtikas preces tirgotas par 1,8% mazāk, bet degvielas noiets bijis līdzīgs kā 2024. gadā (+ 0,1%), tādējādi veidojot kopējo mazumtirdzniecības izaugsmi 1,4% apmērā.
Ierasti, līdz 2022. gadam, tirdzniecības dinamika mazumtirdzniecības apakšgrupās bijusi visai līdzīga, bet kopš 2022. gada tendences kļuvušas ievērojami atšķirīgas. Nepārtikas preču tirdzniecība pēdējo četru gadu laikā vidēji pieaugusi par 3,2% gadā, ko veicināja galvenokārt inflācijas līmeņa samazināšanās un algu pieauguma kāpums, veicinot privāto patēriņu. Tādējādi 2025. gada oktobrī sasniegts vēsturiski augstākais tirgoto apjomu līmenis.
Tikmēr pārtikas mazumtirdzniecība četru gadu laikā sarukusi vidēji par 2,3% gadā, ko noteica augstās pārtikas produktu cenas, kas joprojām turpina pieaugt straujāk nekā nepārtikas preču cenas. Tādējādi pārtikas preču mazumtirdzniecība 2025. gada maijā sasniedza zemākos apjomus kopš 2016. gada. Tikmēr degvielas mazumtirdzniecība četru gadu laikā pieaugusi par 0,8%. Lai arī degvielas mazumtirdzniecības apjomos krasas izmaiņas šajā periodā nav novērotas, tomēr apjomi 2025. gada novembrī bijuši augstākie kopš 2022. gada.
Tikmēr 2025. gada decembrī kopējie mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 0,8% pret iepriekšējā gada decembri, pārtikas preču mazumtirdzniecībai pieaugot par 0,2%, nepārtikas preču noietam palielinoties par 1,2%, ko veicina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība, bet degvielas mazumtirdzniecībai augot par 0,6%. Jāpiemin, ka decembris bijis trešais mēnesis pēc kārtas, kad apjomi visās trīs mazumtirdzniecības apakšgrupās uzrādīja izaugsmi pret 2024. gada attiecīgajiem mēnešiem.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas mazumtirdzniecības konfidences indekss kopš 2023. gada vidus nav būtiski mainījies, kas liecina par stabilitāti nozarē un priekšnosacījumiem nozares tālākai izaugsmei. Tikmēr patērētāju konfidences līmenis kopš 2023. gada sākuma ir ar pieaugošu dinamiku, tomēr pērnā gada decembrī un šā gada janvārī konfidences līmenis ir nedaudz sarucis, iedzīvotājiem aptaujās norādot bažas gan par valsts ekonomisko, gan par savu finansiālo situāciju. Lai arī šis rādītājs sarucis pēdējos mēnešos, tas tomēr ir bijis augstāks, kā pērnā gada janvārī.
Mazumtirdzniecības apjomi visticamāk turpinās augt arī 2026. gadā. Paredzams, ka izaugsme būs augstāka gada pirmajā pusē, bet gada otrajā pusē, visticamāk, izaugsmes tempi kļūs mērenāki. Pamatojoties uz turpmāku algu kāpuma līmeņa pārsvaru pār inflācijas līmeni, paredzams privātā patēriņa pieaugums, kas veicinās nepārtikas preču tirdzniecību, bet pārtikas produktu noieta pieaugums, ņemot vērā augsto cenu līmeni un 2025. gadā novēroto patēriņa ierobežošanu, saglabāsies mērenāks. Tādējādi paredzamie apstākļi nozarē ļautu preču apjomiem 2026. gadā pieaugt par 1,5–2%.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk