Saeima samazina finansējumu partijām ar izjukušām parlamenta frakcijām

Saeima ceturtdien, 24. februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz samazināt valsts budžeta finansējumu tām partijām, kuru frakcijas Saeimā ir izjukušas.
Paredzēts, ka valsts budžeta finansējuma samazinājums attieksies uz tām partijām, kuru Saeimas frakcijas darbība izbeigta vai arī frakciju pametuši vairāk nekā divas trešdaļas deputātu. Šāda situācija liecina, ka ir zudis pamatojums turpmākai attiecīgā valsts finansējuma piešķiršanai politiskajai partijai, jo tā Saeimā vairs nespēj adekvāti īstenot to politiku, par kuru pēdējās parlamenta vēlēšanās iegūts noteikts vēlētāju balsu skaits, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Frakciju veido ne mazāk kā pieci deputāti, kas ievēlēti Saeimā no viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta.
Grozījumi paredz izjukušo Saeimas frakciju partijām pārtraukt izmaksāt likumā noteikto summu par katru pēdējās Saeimas vēlēšanās iegūto balsi, taču vienlaikus saglabāt finansējumu par iekļūšanu Saeimā.
Plānots, ka par finansējuma samazināšanu lems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc attiecīgas informācijas saņemšanas no Saeimas.
Izmaiņas rosinātas, lai veicinātu politisko partiju noturību un parlamentāro efektivitāti, pieļaujot attiecīgās valsts budžeta finansējuma daļas saņemšanu tikai tādām partijām, kuru Saeimas frakcija pēc Saeimas vēlēšanām nav izjukusi un turpina savu darbību, teikts grozījumu anotācijā.
Saeima vienlaikus lēmusi partiju valsts budžeta finansējumu sasaistīt ar minimālo darba algu. Noteikts, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 0,9 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi pēdējās parlamenta vēlēšanās. Patlaban šādai partijai valsts budžeta finansējumu piešķir 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās parlamenta vēlēšanās.
Tāpat Saeima noteikusi, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts finansējumu 0,1 procenta apmērā no minimālās mēnešalgas par katru balsi pašvaldību vēlēšanās un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Patlaban par katru balsi pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās partija saņem finansējumu 0,50 eiro apmērā.
Papildus finansējumam par katru balsi partijai, kas Saeimas vēlēšanās būs pārvarējusi piecu procentu barjeru, piešķirs valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Kopējais vienai partijai piešķirtais finansējums nedrīkstēs pārsniegt 1600 minimālās darba algas. Līdz šim noteikts, ka par iekļūšanu parlamentā partijai piešķir 100 tūkstošus eiro un kopējais finansējums nedrīkst pārsniegt 800 tūkstošus eiro.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā līdz ar 14. Saeimas sanākšanu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālāk