Saeima apstiprina Latvijas Bankas prezidenta vietnieku, padomes locekli un divus FDP locekļus
Saeima apstiprinājusi jaunu Latvijas Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekli, kā arī divus Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļus.
Saeima ceturtdien, 5. martā, par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku apstiprināja Māri Kāli, bet par bankas padomes locekli – Zitu Zariņu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sava vietnieka kandidatūru bija izvirzījis, jo šī gada 12.martā amata pilnvaras beigsies līdzšinējai bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai, savukārt bankas padomes locekļa amata vakance ir brīva kopš pagājušā gada decembra.
M.Kālis līdz šim pildīja Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja pienākumus, kā arī ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs. Viņam ir Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.
Z.Zariņa iepriekš ieņēma Valsts kontroles padomes locekles amatu, bija Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore, kā arī strādājusi Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Z.Zariņa Latvijas Universitātē ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu Eiropas studijās un bakalaura grādu ekonomikā, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolā – bakalaura grādu ekonomikā un biznesa administrācijā.
Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima un šo amatpersonu locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat Saeima lēma apstiprināt divus Fiskālās disciplīnas padomes locekļus: Andreju Jakobsonu un Mārtiņu Āboliņu.
Pretendenti Fiskālās disciplīnas padomes locekļu amatiem bija izvirzīti, jo līdzšinējiem padomes locekļiem ir beidzies pilnvaru termiņš.
Vēl par tēmu:
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālāk
