Saeima apstiprina Latvijas Bankas prezidenta vietnieku, padomes locekli un divus FDP locekļus
Saeima apstiprinājusi jaunu Latvijas Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekli, kā arī divus Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļus.
Saeima ceturtdien, 5. martā, par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku apstiprināja Māri Kāli, bet par bankas padomes locekli – Zitu Zariņu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sava vietnieka kandidatūru bija izvirzījis, jo šī gada 12.martā amata pilnvaras beigsies līdzšinējai bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai, savukārt bankas padomes locekļa amata vakance ir brīva kopš pagājušā gada decembra.
M.Kālis līdz šim pildīja Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja pienākumus, kā arī ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs. Viņam ir Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.
Z.Zariņa iepriekš ieņēma Valsts kontroles padomes locekles amatu, bija Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore, kā arī strādājusi Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Z.Zariņa Latvijas Universitātē ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu Eiropas studijās un bakalaura grādu ekonomikā, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolā – bakalaura grādu ekonomikā un biznesa administrācijā.
Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima un šo amatpersonu locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat Saeima lēma apstiprināt divus Fiskālās disciplīnas padomes locekļus: Andreju Jakobsonu un Mārtiņu Āboliņu.
Pretendenti Fiskālās disciplīnas padomes locekļu amatiem bija izvirzīti, jo līdzšinējiem padomes locekļiem ir beidzies pilnvaru termiņš.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālāk
