Saeima apstiprina Latvijas Bankas prezidenta vietnieku, padomes locekli un divus FDP locekļus
Saeima apstiprinājusi jaunu Latvijas Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekli, kā arī divus Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļus.
Saeima ceturtdien, 5. martā, par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku apstiprināja Māri Kāli, bet par bankas padomes locekli – Zitu Zariņu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sava vietnieka kandidatūru bija izvirzījis, jo šī gada 12.martā amata pilnvaras beigsies līdzšinējai bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai, savukārt bankas padomes locekļa amata vakance ir brīva kopš pagājušā gada decembra.
M.Kālis līdz šim pildīja Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja pienākumus, kā arī ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs. Viņam ir Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.
Z.Zariņa iepriekš ieņēma Valsts kontroles padomes locekles amatu, bija Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore, kā arī strādājusi Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Z.Zariņa Latvijas Universitātē ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu Eiropas studijās un bakalaura grādu ekonomikā, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolā – bakalaura grādu ekonomikā un biznesa administrācijā.
Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima un šo amatpersonu locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat Saeima lēma apstiprināt divus Fiskālās disciplīnas padomes locekļus: Andreju Jakobsonu un Mārtiņu Āboliņu.
Pretendenti Fiskālās disciplīnas padomes locekļu amatiem bija izvirzīti, jo līdzšinējiem padomes locekļiem ir beidzies pilnvaru termiņš.
Vēl par tēmu:
Valentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālāk
