Saeima apstiprina Latvijas Bankas prezidenta vietnieku, padomes locekli un divus FDP locekļus
Saeima apstiprinājusi jaunu Latvijas Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekli, kā arī divus Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļus.
Saeima ceturtdien, 5. martā, par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku apstiprināja Māri Kāli, bet par bankas padomes locekli – Zitu Zariņu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sava vietnieka kandidatūru bija izvirzījis, jo šī gada 12.martā amata pilnvaras beigsies līdzšinējai bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai, savukārt bankas padomes locekļa amata vakance ir brīva kopš pagājušā gada decembra.
M.Kālis līdz šim pildīja Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja pienākumus, kā arī ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs. Viņam ir Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.
Z.Zariņa iepriekš ieņēma Valsts kontroles padomes locekles amatu, bija Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore, kā arī strādājusi Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Z.Zariņa Latvijas Universitātē ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu Eiropas studijās un bakalaura grādu ekonomikā, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolā – bakalaura grādu ekonomikā un biznesa administrācijā.
Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima un šo amatpersonu locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat Saeima lēma apstiprināt divus Fiskālās disciplīnas padomes locekļus: Andreju Jakobsonu un Mārtiņu Āboliņu.
Pretendenti Fiskālās disciplīnas padomes locekļu amatiem bija izvirzīti, jo līdzšinējiem padomes locekļiem ir beidzies pilnvaru termiņš.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk
