Saeima apstiprina Latvijas Bankas prezidenta vietnieku, padomes locekli un divus FDP locekļus
Saeima apstiprinājusi jaunu Latvijas Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekli, kā arī divus Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļus.
Saeima ceturtdien, 5. martā, par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku apstiprināja Māri Kāli, bet par bankas padomes locekli – Zitu Zariņu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sava vietnieka kandidatūru bija izvirzījis, jo šī gada 12.martā amata pilnvaras beigsies līdzšinējai bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai, savukārt bankas padomes locekļa amata vakance ir brīva kopš pagājušā gada decembra.
M.Kālis līdz šim pildīja Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja pienākumus, kā arī ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs. Viņam ir Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.
Z.Zariņa iepriekš ieņēma Valsts kontroles padomes locekles amatu, bija Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore, kā arī strādājusi Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Z.Zariņa Latvijas Universitātē ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu Eiropas studijās un bakalaura grādu ekonomikā, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolā – bakalaura grādu ekonomikā un biznesa administrācijā.
Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima un šo amatpersonu locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat Saeima lēma apstiprināt divus Fiskālās disciplīnas padomes locekļus: Andreju Jakobsonu un Mārtiņu Āboliņu.
Pretendenti Fiskālās disciplīnas padomes locekļu amatiem bija izvirzīti, jo līdzšinējiem padomes locekļiem ir beidzies pilnvaru termiņš.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk
