Rindā pēc kājām, acīm un rokām
Rindā, lai saņemtu rokas, kājas protēzi, ortopēdiskos apavus, ratiņkrēslu vai acu protēzi, gaida arī cilvēki, kuriem ir likumā noteiktas tiesības saņemt šos palīglīdzekļus steidzamības kārtā, – bērni un cilvēki ar pirmreizēji noteiktu invaliditāti.
Rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem reģistrēti vairāk nekā 10 000 cilvēku ar invaliditāti, rindas garums audzis visus pēdējos gadus nepietiekamā finansējuma dēļ. Labklājības ministrija aplēsusi, ka katru gadu tehnisko palīglīdzekļu finansējumam jābūt vismaz 4,5 miljonu latu apmērā, lai dzēstu rindas un attīstītu sistēmu. Reāli nākamgad paredzētais finansējums ir tikai 2,03 miljoni latu.
Jautājums par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti sabiedrības uzmanības lokā ir vairākus gadus, pirms dažām nedēļām tas tika skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, šonedēļ – Invalīdu nacionālajā lietu padomē. Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše stāsta, ka bāzes jeb pamata finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai visu laiku ir nepietiekams.
Vienīgais gads, kad izdevies būtiskāk samazināt rindas, bija 2009. gads, jo iepriekšējā gadā bija piešķirts pēdējos gados rekordliels finansējums, proti, 3,44 miljoni latu. Tas ļāva samazināt rindas garumu no vairāk nekā 7000 cilvēku līdz 2000. LM dati liecina, ka 2009. un 2010. gadā finansējums bija tikai nedaudz virs viena miljona latu, un, lai gan 2011. gadā tas sasniedza 2,69 miljonus latu, rinda tikai turpināja pagarināties, un šā gada sākumā tajā tehniskos palīglīdzekļus gaidīja jau 10 654 cilvēki.
«Lielākā problēma ir tā, ka nevienu gadu bāzes finansējums šim mērķim nav ticis palielināts,» atzina I. Pikše. Bāzes finansējums ir pamats, taču, ja tas ik gadu paliek iepriekšējā līmenī, tas nozīmē, ka risināt tehnisko palīglīdzekļu pieejamības problēmu praktiski nav iespējams, – cik cilvēkiem izsniedz, piemēram, ortopēdiskos apavus, tikpat daudziem tie atkal ir nepieciešami. Katru gadu gan tehniskajiem palīglīdzekļiem ar Saeimas vai valdības lēmumu tiek piešķirti papildu līdzekļi, taču, kā norāda eksperte, rindas ar to nodzēst nevar. Pēc LM aplēsēm, lai rindas likvidētu, nepieciešami vismaz 4,5 miljoni latu katru gadu.
Raksturojot rindu, precīzāk – datus par to, pēc kādiem palīglīdzekļiem ir vislielākais pieprasījums, I. Pikše saka: tie ir personiskās pārvietošanās līdzekļi – ratiņkrēsli, aktivitāšu krēsli – un ortopēdiskie apavi. Piemēram, rindā pēc ratiņkrēsla gaida vairāk nekā 2000 cilvēku, bet speciālie apavi nepieciešami vairāk nekā 1000 cilvēkiem. Situācijas traģiskumu ataino steidzamības kārtas rinda, kurai vispār nevajadzētu būt, jo šiem cilvēkiem tehniskie palīglīdzekļi saskaņā ar likumu jāpiešķir steidzamības kārtā, negaidot nekādās rindās. «Tas ir ļoti slikts rādītājs, ka bērni un cilvēki ar tikko kā noteiktu invaliditāti gaida rindā,» secina I. Pikše. Piemēram, ratiņkrēsls steidzamības kārtā nepieciešams 547 no rindā gaidošiem. Arī uz tiflotehniku neredzīgajiem steidzamības rindā gaida 188 cilvēki, bet uz surdotehniku nedzirdīgajiem – 73. LM gatavo dokumentu par tehnisko palīglīdzekļu sistēmas attīstību (laika periodam līdz 2019. gadam), un tajā viens no punktiem ir nosacījums, ka jāpalielina finansējums šo tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Jebkurš cits punkts, kas šajā attīstības koncepcijā ietverts, praktiski ir risinājums tikai tad, ja tehniskos palīglīdzekļus adekvāti finansē, piemēram, jāiegādājas modernāki palīglīdzekļi, piemērojot tos konkrēti katra cilvēka individuālajām vajadzībām, jānodrošina tehnisko palīglīdzekļu pieejamība reģionos. Cilvēki ar invaliditāti vēlētos, lai tuvāk dzīvesvietai viņiem būtu pieejamas konsultācijas.
***
Tehniskie palīglīdzekļi
Cik cilvēku ar invaliditāti gaida rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem?
Cilvēki ar kustību traucējumiem 4614
Cilvēki ar redzes traucējumiem (tiflotehnika) 2780
Cilvēki ir dzirdes traucējumiem (surdotehnika) 3260
Cilvēki ar kustību traucējumiem, kuri gaida:
Protēzes 214
Ortozes 453
Ortopēdiskos apavus 1096
Personiskos pārvietošanās līdzekļus (ratiņkrēslus) 2013, no tiem steidzamības kārtā 547
Personiskās aprūpes līdzekļus 838
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Rīgas pašvaldība aizliedz iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem...
Lasīt tālākCeļā uz savlaicīgu atbalstu bērniem – Saeima konceptuāli atbalsta agrīno skrīningu
Lai laikus pamanītu bērnu attīstības riskus un nodrošinātu nepieciešamo atbalstu jau agrā vecumā, plānots ieviest bērnu agrīnās attīstības skrīningu. To paredz ceturtdien, 5. februārī,...
Lasīt tālākPVD Tabores pagastā izņem 95 liellopus
Konstatējot būtiskus labturības prasību pārkāpumus, Pārtikas un veterinārais dienests, pieaicinot Valsts un pašvaldības policiju, kā arī novada pašvaldības pārstāvjus, no kādas saimniecības...
Lasīt tālākPirmo gadu novērota mirstības mazināšanās no krūts vēža
Latvijā onkoloģiskās slimības joprojām ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti un mirstību. Dati liecina,...
Lasīt tālākRīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus
Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākLatvijas slimnīcu vadītāji vēršas pie valsts veselības aprūpes politikas veidotājiem, lai paustu bažas par veselības pakalpojumu turpmāko pieejamību un kvalitāti Latvijā
Straujā un ar slimnīcām nesaskaņotā to finansēšanas reforma var kritiski ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, un īpaši sāpīgi tā skars reģionu iedzīvotājus....
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālāk