Rindā pēc kājām, acīm un rokām
Rindā, lai saņemtu rokas, kājas protēzi, ortopēdiskos apavus, ratiņkrēslu vai acu protēzi, gaida arī cilvēki, kuriem ir likumā noteiktas tiesības saņemt šos palīglīdzekļus steidzamības kārtā, – bērni un cilvēki ar pirmreizēji noteiktu invaliditāti.
Rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem reģistrēti vairāk nekā 10 000 cilvēku ar invaliditāti, rindas garums audzis visus pēdējos gadus nepietiekamā finansējuma dēļ. Labklājības ministrija aplēsusi, ka katru gadu tehnisko palīglīdzekļu finansējumam jābūt vismaz 4,5 miljonu latu apmērā, lai dzēstu rindas un attīstītu sistēmu. Reāli nākamgad paredzētais finansējums ir tikai 2,03 miljoni latu.
Jautājums par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti sabiedrības uzmanības lokā ir vairākus gadus, pirms dažām nedēļām tas tika skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, šonedēļ – Invalīdu nacionālajā lietu padomē. Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše stāsta, ka bāzes jeb pamata finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai visu laiku ir nepietiekams.
Vienīgais gads, kad izdevies būtiskāk samazināt rindas, bija 2009. gads, jo iepriekšējā gadā bija piešķirts pēdējos gados rekordliels finansējums, proti, 3,44 miljoni latu. Tas ļāva samazināt rindas garumu no vairāk nekā 7000 cilvēku līdz 2000. LM dati liecina, ka 2009. un 2010. gadā finansējums bija tikai nedaudz virs viena miljona latu, un, lai gan 2011. gadā tas sasniedza 2,69 miljonus latu, rinda tikai turpināja pagarināties, un šā gada sākumā tajā tehniskos palīglīdzekļus gaidīja jau 10 654 cilvēki.
«Lielākā problēma ir tā, ka nevienu gadu bāzes finansējums šim mērķim nav ticis palielināts,» atzina I. Pikše. Bāzes finansējums ir pamats, taču, ja tas ik gadu paliek iepriekšējā līmenī, tas nozīmē, ka risināt tehnisko palīglīdzekļu pieejamības problēmu praktiski nav iespējams, – cik cilvēkiem izsniedz, piemēram, ortopēdiskos apavus, tikpat daudziem tie atkal ir nepieciešami. Katru gadu gan tehniskajiem palīglīdzekļiem ar Saeimas vai valdības lēmumu tiek piešķirti papildu līdzekļi, taču, kā norāda eksperte, rindas ar to nodzēst nevar. Pēc LM aplēsēm, lai rindas likvidētu, nepieciešami vismaz 4,5 miljoni latu katru gadu.
Raksturojot rindu, precīzāk – datus par to, pēc kādiem palīglīdzekļiem ir vislielākais pieprasījums, I. Pikše saka: tie ir personiskās pārvietošanās līdzekļi – ratiņkrēsli, aktivitāšu krēsli – un ortopēdiskie apavi. Piemēram, rindā pēc ratiņkrēsla gaida vairāk nekā 2000 cilvēku, bet speciālie apavi nepieciešami vairāk nekā 1000 cilvēkiem. Situācijas traģiskumu ataino steidzamības kārtas rinda, kurai vispār nevajadzētu būt, jo šiem cilvēkiem tehniskie palīglīdzekļi saskaņā ar likumu jāpiešķir steidzamības kārtā, negaidot nekādās rindās. «Tas ir ļoti slikts rādītājs, ka bērni un cilvēki ar tikko kā noteiktu invaliditāti gaida rindā,» secina I. Pikše. Piemēram, ratiņkrēsls steidzamības kārtā nepieciešams 547 no rindā gaidošiem. Arī uz tiflotehniku neredzīgajiem steidzamības rindā gaida 188 cilvēki, bet uz surdotehniku nedzirdīgajiem – 73. LM gatavo dokumentu par tehnisko palīglīdzekļu sistēmas attīstību (laika periodam līdz 2019. gadam), un tajā viens no punktiem ir nosacījums, ka jāpalielina finansējums šo tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Jebkurš cits punkts, kas šajā attīstības koncepcijā ietverts, praktiski ir risinājums tikai tad, ja tehniskos palīglīdzekļus adekvāti finansē, piemēram, jāiegādājas modernāki palīglīdzekļi, piemērojot tos konkrēti katra cilvēka individuālajām vajadzībām, jānodrošina tehnisko palīglīdzekļu pieejamība reģionos. Cilvēki ar invaliditāti vēlētos, lai tuvāk dzīvesvietai viņiem būtu pieejamas konsultācijas.
***
Tehniskie palīglīdzekļi
Cik cilvēku ar invaliditāti gaida rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem?
Cilvēki ar kustību traucējumiem 4614
Cilvēki ar redzes traucējumiem (tiflotehnika) 2780
Cilvēki ir dzirdes traucējumiem (surdotehnika) 3260
Cilvēki ar kustību traucējumiem, kuri gaida:
Protēzes 214
Ortozes 453
Ortopēdiskos apavus 1096
Personiskos pārvietošanās līdzekļus (ratiņkrēslus) 2013, no tiem steidzamības kārtā 547
Personiskās aprūpes līdzekļus 838
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Apodziņš – 2026. gada putns
Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu (vācu valodā Sperlingskautz, angļu valodā pygmy owl), ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākPārceltajā darba dienā 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt sestdienā 17. janvārī – pēc darba dienu grafika
Sestdiena, 17. janvāris, ir pārceltā darba diena, jo piektdiena, 2. janvāris, noteikta kā brīvdiena. Tāpēc 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs kā brīvdienās, bet 17. janvārī...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākPopulārākā Jaungada apņemšanās – vairāk sportot. Par ko vēl sapņo Latvijas iedzīvotāji?
Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem izbauda svētku sezonu un paši iesaistās svētku noskaņas radīšanā. Trešdaļai (32 %) svētki vispirms asociējas ar Ziemassvētku eglīti, savukārt...
Lasīt tālākJaunumi veselības aprūpē no 2026. gada. Kas jāzina?
Nākamgad plānots ieviest vairākus jaunumus un uzlabojumus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. Par to, kas jāzina saistībā ar jaunumiem, informē Nacionālais...
Lasīt tālākGripas epidēmija turpinās – stacionāros palielinās gripas pacientu īpatsvars
Latvijā turpinās gripas epidēmija, un 2025. gada 51. nedēļas monitoringa dati liecina par turpmāku saslimstības pieaugumu. Aizvadītajā nedēļā pacientu īpatsvars ar elpceļu infekciju simptomiem...
Lasīt tālākLatvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija: pretēji publiski solītajam maršrutu tīkls tiek samazināts – Cēsu, Siguldas un Limbažu lotēs līdz pat 16%
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda, ka Satiksmes ministrijas un SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) publiski paustais, ka reģionālās nozīmes maršruta tīkla būtiskā...
Lasīt tālākLatvijā turpinās gripas epidēmija – saslimstība strauji pieaug
Latvijā turpinās gripas epidēmija, un 2025. gada 50. nedēļas monitoringa dati liecina par ļoti strauju saslimstības pieaugumu. Gripas izplatība iedzīvotāju vidū ir būtiski pieaugusi visās...
Lasīt tālākTurpmāk saskaņoto paziņojumu iespējams aizpildīt lietotnē “Whatsapp”
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) pabeidzis darbu pie jauna saskaņotā paziņojuma risinājuma izstrādes. No šodienas autovadītājiem iespējams fiksēt...
Lasīt tālāk