• Tweet

Saeimas deputāte un Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdes locekle Dana Reizniece-Ozola aicinās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kongresā lemt par sadarbības izbeigšanu ar Ventspils mēru, partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. Šāds aicinājums izteikts, neraugoties uz Lemberga ilggadējo ieguldījumu politiskās apvienības darbībā.

Lai arī ZZS vadība – Edgars Tavars un Armands Krauze – pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Lembergu demonstrēja visnotaļ vienotu skatījumu par sadarbības ar Lembergu un viņa vadīto partiju “Latvijai un Ventspilij” turpināšanu, Reizniece-Ozola tomēr izvēlējusies politiskās apvienības kongresā aicināt lemt par sadarbības izbeigšanu.

Reizniece-Ozola, kura vēl pirms gada bija Ventspils mēra vadītās partijas biedre, jau iepriekš aicinājusi Lembergu pašam labprātīgi aiziet no politikas. Lai arī savā paziņojumā Reizniece-Ozola nodēvēja Lembergu par īstu pilsētas saimnieku, kuru ļoti ciena ventspilnieki, viņa nekautrējas Lembergu nosaukt arī par “Zaļo un zemnieku savienības izolētības un strupceļa simbolu”. Viņas ierosinājums gan toreiz netika uzklausīts. Tagad Reizniece-Ozola aicinās Zaļo un Zemnieku savienības kongresā tās biedriem lemt par sadarbības pārtraukšanu ar Lembergu.

Pēkšņā novēršanās no Lemberga liecina gan par Reiznieces-Ozolas politiskajām ambīcijām, gan par gaidāmo šķelšanos, vismaz viedokļu ziņā, Zaļo un zemnieku savienībā, kas, protams, neko labu politiskajai apvienībai nākotnē nesola.

Komentējot Reiznieces-Ozolas ierosinājumu, Lembergs akcentēja, ka, viņaprāt, tā bijusī finanšu ministre cenšas celt savu politisko reitingu. “Iepriekšējās vēlēšanās Lembergs vispār vēlēšanu procesā nepiedalījās. Viņi, tostarp Reizniece – Ozola, varēja parādīt savu vilkmi. Neparādījāt vilkmi? Nemeklējiet manī vainu, bet sevī,” uzsvēra Lembergs.

Politiķis, kurš bija premjerministra amata kandidāts četrās Saeimas vēlēšanās no 2006. gada līdz 2014. gadam, norādīja uz to, ka tieši viņš ar savu spēju pārliecināt vēlētājus publisko diskusiju “kaujās”, ir būtiski uzlabojis vēlēšanu rezultātu attiecībā pret to, kādu apvienībai ZZS prognozēja pirmsvēlēšanu aptaujas.

Tā 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās ZZS saņēma 17% vēlētāju atbalstu, 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās – 20% atbalstu un 2014. gadā 12. Saeimas vēlēšanās arī 20% atbalstu. Pat 2011. gada ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās ar Lembergu kā premjera amata kandidātu ZZS ieguva 12% vēlētāju atbalstu. Savukārt 2002. gadā 8. Saeimas vēlēšanās un 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās, kad ZZS vēlēšanās startēja ar citiem premjera amata kandidātiem, atbalsts bija attiecīgi tikai 9% un 10%.

“Tas pats attiecināms uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Dana Reizniece-Ozola tur startēja kā pirmais numurs un nesavāca balsis. Kas vainīgs? Es esmu vainīgs, ka viņu neievēlēja par Eiropas Parlamenta deputāti? Sliktam dejotājam pat savas kājas maisa. Ne viņa pirmā, ne pēdējā, kas mēģina uztaisīt savu politisko kapitālu uz manis spārdīšanu,” komentēja Lembergs.

Reizniece-Ozolas paziņojums atklāj partijā manāmās iekšējā vājuma pazīmes. Vai vēlēdamies atbrīvoties no Lemberga, deputāte patiesībā nav tā, kas veicina partijas konfliktus un šķelšanos? Ja par Lemberga paveikto var pārliecināts jebkurš Latvijas iedzīvotājs, atbraucot uz Ventspili, tad Reiznieces-Ozolas nodokļu reforma neizsauc lielas simpātijas.

Tad kurš patiesībā grauj ZZS tēlu un veicina šī politiskā spēka ietekmes vājināšanos? Un kādu mērķu labad tas tiek darīts – bruģējot deputātei ceļu uz citu partiju, piemēram, “Vienotību”?

Foto: F64