• Tweet

«Reemigrācijas plāna mērķis nav sasaukt visus atpakaļ,» vakar Reemigrācijas plāna prezentācijā sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka nevienam nav vajadzīgi neveiksmīgi atgriešanās stāsti. Cilvēkiem ir jāzina, kur viņi dodas un kāds darbs viņus sagaida. «Šā plāna mērķis ir iedrošināt un palīdzēt atgriezties,» piebilda ministrs.

Reemigrācijas plānu lolo jau kopš vasaras, tas izturējis arī sabiedrisko apspriešanu, un nu beidzot ar to iepazīstināta sabiedrība. Darba grupa ir izvērtējusi visus priekšlikumus un piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai. Viens no svarīgākajiem, paplašinot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, veidot vienas pieturas aģentūru, kur katrs interesents, vēršoties vienā iestādē, var saņemt atbildes uz jebkuru jautājumu, kas rodas, apsverot iespējas atgriezties Latvijā.

Plāns paredz darba tirgus informācijas pieejamību ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem; augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti; latviešu valodas apmācību gan pašiem latviešiem, gan viņu bērniem un laulātajiem draugiem – cittautiešiem; sadarbību ar diasporu; atbalstu skolēniem, kas atgriežas vai iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā; pārskatīt prasības valsts un pašvaldību institūcijām, atlasot darbiniekus (nepieciešamību pēc krievu valodas atstāt tikai tad, ja tas tiešām nepieciešams darba funkciju izpildē), to personu loku paplašināšanu, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu. Pēdējais darbības virziens nozīmē, ka uz repatrianta statusu varēs pretendēt tie cilvēki, kuri desmit gadus bijuši reģistrēti citā mītnes zemē.

Īrijas Latviešu nacionālās padomes valdes locekle Laima Ozola Neatkarīgajai norāda, ka jaunās paaudzes emigrantiem svarīgāki varētu šķist trīs virzieni – darba tirgus informācijas pieejamība; personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, un vienas pieturas aģentūras noteikšana. Par pārējo efektivitāti viņu māc šaubas. «Es personīgi nepazīstu nevienu latviešu–īru vai latviešu–pakistāniešu ģimeni, kas būtu pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. Neesmu pat dzirdējusi, ka kāds tādu variantu apsver teorētiski,» piebilst L. Ozola.

Kopumā plāns noteikti vērtējams pozitīvi. Jau nākamā gada sākumā informatīvais ziņojums par

Reemigrācjas plānu tiks iesniegts izskatīšanai valdībā. Un pēc tā izskatīšanas un apstiprināšanas atbildīgajām ministrijām dos uzdevumu trīs mēnešu laikā sagatavot rīcības plānu, tajā identificējot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka pie šāda tautsaimniecības attīstības scenārija, jau nākotnē – 2013. gadā – Latvijā varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darba vietu. Un būtu tikai loģiski, ja tās piepildītu pašlaik ārzemēs esošie cilvēki, nevis imigranti no citām valstīm.

Taču arī pirms reemigrācijas plāna Latvijā cilvēki atgriežas. Viens piemērs – Kanādā dzimusī latviete Jūlija Giforda, kas šobrīd gan studē, gan strādā Latvijā, draugiem.lv. Viņa pastāstīja, ka atgriešanās senču zemē nav bijusi viegla, jo, iestājoties augstskolā, viņai prasīts personas kods, bet pilsonības un migrācijas dienests to nav piešķīris, iekams nav parakstīts līgums ar augstskolu. Taču, pateicoties uzņēmībai un pamatīgam laika patēriņam, viņai no šā apburtā loka izdevies izkļūt. Jūlija nenoliedz, ka Latvija viņai ir lielo iespēju zeme – šeit esot iespējams viss, ja vien ir vēlme. Jo, dzīvojot Kanādā, viņai diezin vai izdoto iekārtoties darbā facebook birojā.

Sarunā ar Neatkarīgo Jūlija gan atzina, ka nākotnē apsver iespējas strādāt brīvprātīgo darbu citās zemēs, Latviju atstājot kā bāzes zemi. Bet, kad pienāks laiks plānot ģimeni, ļoti iespējams, viņa izvēlēsies Kanādu par savu mītnes zemi, ņemot vērā, cik tur ir sakārtota sistēma.

Avots: nra.lv