Radušās aizdomas par mēģinājumu “izgāzt” depozītu sistēmas ieviešanu
Milzīgais priekšlikumu skaits depozītu sistēmas ieviešanas likumam rada aizdomas par mēģinājumiem to “izgāzt”, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Pēc viņa sacītā, pirms otrā lasījuma likumprojektam bija tikai seši priekšlikumi, savukārt pirms trešā lasījuma ir 83 priekšlikumi, kas liek domāt, ka daudzo priekšlikumo vidū ir arī mēģinājumi “izgāzt” likumu. “Rodas jautājums, kur visi bija agrāk? 83 priekšlikumi nav tipiski,” izteicās Vitenbergs.
“Priekšlikumi ir nopietni, tie izmaina sākotnējo likuma domu, tas ir samudžināts dzijas kamoliņš, ko mēs tagad mēģinām šķetināt,” uzsvēra politiķis.
Viņš pauda, ka pret šādu sistēmu ir atkritumu apsaimniekotāji, kas ir iestājušies par paplašinātu depozīta sistēmu. Arī viņš nav pret šādas sistēmas ieviešanu, bet jautājumi ir, vai to pašlaik var izdarīt, kurš būs gatavs tajā investēt un atrast finanšu motivāciju.
“Šobrīd tāda sistēma neatmaksāsies, jo daudziem iespējamiem iepakojumiem nav vērtības,” norādīja Vitenbergs.
Kā zināms, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017. gada decembrī. Likumprojekti paredz esošajai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmai papildus ieviest arī obligātu depozīta sistēmu atkārtoti un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.
Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot iztukšoto dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, iepakojuma pieņemšanas punktā vai dalītas atkritumu vākšanas laukumā, kur būs izvietoti pieņemšanas automāti vai pieņemšana notiks manuāli. Depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību. Tirgotājiem, kas pārdod dzērienus depozīta iepakojumā, būs pienākums informēt patērētājus par iespējām nodot atpakaļ šo iepakojumu, norādot redzamā veidā tuvāko pieņemšanas vietu un darba laikus, ja iepakojuma pieņemšana nenotiks pašā veikalā.
Tiek norādīts, ka depozīta sistēmas ieviešanas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju. Turklāt, ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi – līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ. Kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos vai apkārtējā vidē.
Vēl par tēmu:
IUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk
