Radušās aizdomas par mēģinājumu “izgāzt” depozītu sistēmas ieviešanu
Milzīgais priekšlikumu skaits depozītu sistēmas ieviešanas likumam rada aizdomas par mēģinājumiem to “izgāzt”, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Pēc viņa sacītā, pirms otrā lasījuma likumprojektam bija tikai seši priekšlikumi, savukārt pirms trešā lasījuma ir 83 priekšlikumi, kas liek domāt, ka daudzo priekšlikumo vidū ir arī mēģinājumi “izgāzt” likumu. “Rodas jautājums, kur visi bija agrāk? 83 priekšlikumi nav tipiski,” izteicās Vitenbergs.
“Priekšlikumi ir nopietni, tie izmaina sākotnējo likuma domu, tas ir samudžināts dzijas kamoliņš, ko mēs tagad mēģinām šķetināt,” uzsvēra politiķis.
Viņš pauda, ka pret šādu sistēmu ir atkritumu apsaimniekotāji, kas ir iestājušies par paplašinātu depozīta sistēmu. Arī viņš nav pret šādas sistēmas ieviešanu, bet jautājumi ir, vai to pašlaik var izdarīt, kurš būs gatavs tajā investēt un atrast finanšu motivāciju.
“Šobrīd tāda sistēma neatmaksāsies, jo daudziem iespējamiem iepakojumiem nav vērtības,” norādīja Vitenbergs.
Kā zināms, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017. gada decembrī. Likumprojekti paredz esošajai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmai papildus ieviest arī obligātu depozīta sistēmu atkārtoti un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.
Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot iztukšoto dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, iepakojuma pieņemšanas punktā vai dalītas atkritumu vākšanas laukumā, kur būs izvietoti pieņemšanas automāti vai pieņemšana notiks manuāli. Depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību. Tirgotājiem, kas pārdod dzērienus depozīta iepakojumā, būs pienākums informēt patērētājus par iespējām nodot atpakaļ šo iepakojumu, norādot redzamā veidā tuvāko pieņemšanas vietu un darba laikus, ja iepakojuma pieņemšana nenotiks pašā veikalā.
Tiek norādīts, ka depozīta sistēmas ieviešanas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju. Turklāt, ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi – līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ. Kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos vai apkārtējā vidē.
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk
