• Rīga
    Cloudy
    4°C
     

Lai gan Nacionālās drošības likums skaidri un nepārprotami pieprasa, ka vēl pirms darījuma veikšanas ar nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības akcijām (vismaz 10%) ir jāiegūst Ministru kabineta (MK) atļauja, akciju sabiedrības Radio SWH jaunie īpašnieki tikai tagad sākot gatavot dokumentus šādas atļaujas lūgšanai.

Pirms divām nedēļām Radio SWH valdes priekšsēdētājs un mazākuma akcionārs Jānis Šipkēvics publiski paziņoja, ka 80% a/s Radio SWH akciju ir nopirkusi SIA Media Support, tādējādi apstiprinot jau iepriekš medijos izskanējušo, ka šāds darījums ir jau pabeigts.

Savukārt NRA.lv vaicāja Ekonomikas ministrijai (EM), kura nodrošina kontroli pār darījumiem ar nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, vai Radio SWH jaunie īpašnieki ir izpildījuši Nacionālās drošības likuma prasības un prasījuši Ministru kabinetam atļauju akciju pirkšanai, un, ja nav, vai EM samierināsies ar notikušo?

Priekš kaķiem

Pēc divām nedēļām, šo otrdien, EM Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Elita Rubesa-Voravko Neatkarīgajai paskaidroja: «Tātad informējam, ka SIA Media Support gatavo dokumentus atbilstoši Nacionālās drošības likumam iesniegšanai Ekonomikas ministrijā ar lūgumu saņemt atļauju iegādāties a/s Radio SWH akcijas. Līdz ko Ekonomikas ministrija saņems SIA Media Support pieteikumu, nosūtīs to atzinuma sniegšanai drošības iestādēm. Pēc drošības iestāžu sniegtā atzinuma, ministrija sagatavos attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, ko iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.»

Tas nozīmē, ka Radio SWH jaunie saimnieki – SIA Media Support menedžeri un patiesā labuma guvēji, kuri, atbilstīgi vairāku valstu Uzņēmumu reģistru oficiālajai informācijai, visi ir Šveices advokāta Rudolfa Meroni menedžeri, grāmatveži un biznesa partneri – Latvijas Nacionālās drošības likuma prasības neuzskata par saistošām.

Cita starpā Nacionālās drošības likumu ignorējuši jau arī iepriekšējie Radio SWH saimnieki, kuriem līdz pagājušā gada 1. jūnijam Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz paziņojums par kapitālsabiedrības atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Atbilstīgi Uzņēmumu reģistra informācijai, likuma prasības ir izpildījuši četri radio apraides uzņēmumi, tostarp krietni mazāki par Radio SWH – valsts SIA Latvijas Radio, SIA Star FM (pēc apgrozījuma – 2,5 reizes mazāka radio kompānija), kā arī a/s Super FM un SIA Latviešu radio (abas – 25 reizes mazākas pēc apgrozījuma). Lai gan kritērijs nacionālai drošībai nozīmīgas radiokompānijas statusa iegūšanai nav apgrozījums, bet apraides plašums, starp abiem šiem rādītājiem ir nepārprotama sakarība.

Kā nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības reģistrējušās arī vēl trīs telekompānijas, bet pavisam ir reģistrētas 19 šādas komercsabiedrības.

Tiesiskās sekas

Nacionālās drošības likumā jautājumiem, kas saistīti ar nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, veltīti deviņi panti, kuriem visiem ir arī vairāki apakšpunkti. Likumā šis jautājums reglamentēts ļoti detalizēti, turklāt pieņemti vēl arī MK noteikumi Nr. 606, kuros precizēta iepriekšminētās atļaujas saņemšanas kārtība. Likumā un MK noteikumos ir paredzētas sekas, ja kāds pretendents nevēlas pildīt šīs likuma prasības vai arī nekvalificējas par nacionālai drošībai svarīgas komercsabiedrības īpašnieku. Proti, tad akciju vai kapitāla daļu, vai patiesā labuma guvēja tiesību, vai kādu citu tiesību pirkšanas (vai izshēmošanas) darījums nav spēkā no darījuma noslēgšanas brīža. Nav spēkā arī šādu akcionāru vai kapitāla daļu turētāju (vai patieso īpašnieku kādā citā formā) pieņemtie lēmumi.

MK noteikumi paredz, ka atļauja īpašnieku maiņai netiek dota, ja tas apdraud nacionālās intereses; ja persona, kas lūdz atļauju, nav noteiktajā termiņā iesniegusi nepieciešamo informāciju vai dokumentus; ja šī persona sniegusi nepatiesu informāciju.

Savukārt anotācijā pie grozījumiem Nacionālās drošības likumā, ar kuriem tika iekļauti iepriekšminētie deviņi panti, ir šāds brīdinājums: «Ja atļaujas lūdzējs ir izveidojis sarežģītu pārvaldības struktūru, kas neļauj konstatēt patiesā labuma guvēju, tā potenciālo ietekmi un intereses – tas var būt pamats secinājumam, ka tiek slēpta informācija, lai netiktu konstatēts nacionālās drošības apdraudējums.»

Viss iepriekšminētais liecina, ka MK teorētiski var nedot atļauju Radio SWH akciju darījumam. Tomēr Neatkarīgā jau iepriekš prognozēja – gan jau ietekmīgi SAB darbinieki un individuāli praktizējošie prokurori, kuri palīdz R. Meroni risināt biznesa strīdus, arī šoreiz palīdzēs novērst radušās problēmiņas ar likumiņu un radio iegādi. Vienīgais – darījuma reālajiem kārtotājiem, par kuru treknajām komisijas naudām Rīgā jau klīst leģendas, var nākties ar guvumu padalīties.

Ignorēts pamatpienākums

Vēl ir vērts kaut vai nedaudz iepazīties ar likumu, attiecībā pret kuru tiesisko nihilismu skaidri un nepārprotami ir demonstrējuši R. Meroni menedžeri jau nu noteikti (ja paša maizes tēva klātbūtni šajā darījumā negribēs vai nevarēs pierādīt).

Nacionālās drošības likums, atbilstīgi tā saturam, ir viens no vissvarīgākajiem Latvijas likumiem. Tas ir likums par karu un mieru; tā centrālā ass ir princips «si vis pacem, para bellum» (no latīņu val. – «gribi mieru, gatavojies karam»).

Nacionālās drošības likuma 1. pantā teikts, ka «nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums». Tajā pašā pantā ir paskaidrots, ka «nacionālā drošība ir stāvoklis, kurā garantēta valsts neatkarība». Un ne tikai, bet arī ir garantēta «sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība, stabilitāte». Šis stāvoklis tiek «sasniegts valsts un sabiedrības īstenotu vienotu mērķtiecīgu pasākumu rezultātā».

Tālāk likumā noteikts, kādi «mērķtiecīgi pasākumi» jāveic «vienoti» valsts visaugstākajām amatpersonām kopā ar sabiedrību, lai panāktu «stāvokli, kurā garantēta valsts neatkarība». Starp «mērķtiecīgajiem pasākumiem» tātad ir arī savlaicīga kontrole par to, lai nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības tieši vai pastarpināti nenonāktu potenciāli bīstamu cilvēku rokās.

Likums cita starpā ikvienam sabiedrības loceklim uzliek skarbus pienākumus: piemēram, 5. pantā teikts, ka «katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu». 25. pantā cita starpā teikts, ka «kara laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību» un ka «pilsoņi un sabiedrība vērš iespējamos pretošanos pasākumus pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām».

Tātad atbilstīgi šim likumam, Kārlis Ulmanis par savu «palieciet savās vietās un es palikšu savā» saņemtu kriminālapsūdzību valsts nodevībā.

Foto: F64

845 skatījumi




Video

Iepriekšējais uzvarētājs “Talgo” apstrīdēs vilcienu iepirkuma konkursa rezultātus

15/02/2019

Iepriekš par iepirkuma uzvarētāju pasludinātais Spānijas uzņēmums "Patentes Talgo S.L." ("Talgo") pārsūdzēs AS "Pasažieru vilciens" lēmumu pirkt jaunos elektrovilcienus no "Škoda Vagonka". Kā...

Lasīt tālāk
Video

Pūce pieprasa Ušakovam paskaidrojumus par VK pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

15/02/2019

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) ir pieprasījis Rīgas mēram Nilam Ušakovam paskaidrojumus par Valsts kontroles(VK) veiktajā pārbaudē atklātajiem...

Lasīt tālāk
Video

No realitātes distancējies tieslietu ministrs

15/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saeimas Pieprasījumu komisija, kā bija gaidāms, akceptējusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) tiesības savā darbībā distancēties no ministra amata un nav atbalstījusi opozīcijas rosināto...

Lasīt tālāk
Video

“Pasažieru vilciens” tomēr nolemj vilcienus pirkt no “Škoda Vagonka”

15/02/2019

Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumam AS “Pasažieru vilciens” ir pārvērtējusi visu pretendentu piedāvājumus, un tiesības piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus ir ieguvis...

Lasīt tālāk
Video

FDP priekšsēdētājs: Jauna ekonomiskā krīze noteikti būs

15/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Jauna ekonomiskā krīze noteikti būs, neviens tikai nezina – kad un cik dziļa , šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs...

Lasīt tālāk
Video

Lielbritānijas parlaments noraida Mejas plānu mainīt “Brexit” vienošanos

15/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja cietusi sakāvi simboliskajā parlamenta balsojumā par Mejas plāniem mainīt “Brexit” vienošanos. Lielbritānijas parlaments ceturtdien noraidījis...

Lasīt tālāk
Video

Petraviča deputāta mandātu varētu nolikt martā

15/02/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pagaidām neplāno nolikt Saeimas deputāta mandātu. Pēc viņas sacītā, viņa varētu to nolikt tad, kad partijas parlamenta frakcijā tiks sasniegta...

Lasīt tālāk
Video

Arī brīvdienās gaidāmi pavasarīgi silti laika apstākļi

15/02/2019

Šonedēļ Latvijā iestājās meteoroloģiskais pavasaris - piecas dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs 0°. Silts laiks turpināsies arī brīvdienās, kad gaisa temperatūra...

Lasīt tālāk
Video

Linkaits gatavs spļaut bļodā, no kuras iepriekš brangi barojies

14/02/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) jau tuvākajā laikā plāno rosināt izmaiņas, lai ostu valdes locekļiem maksātu tikpat, cik valsts kapitālsabiedrību padomes locekļiem. Pēc ministra...

Lasīt tālāk
Video

Pieķerti melos – īsumā par jauno valdību

14/02/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Saeima šodien, 14. februārī, noraidījusi deputāta Alda Gobzema ierosinājumu samazināt esošo ministru skaitu, kas bija viens no jauno partiju, tai skaitā Jaunā konservatīvā partija un KPV...

Lasīt tālāk