PVD vadītājs par bērnu saindēšanos Siguldā: Tas bija pirmais gadījums ar tik smagām sekām

Pie bērnu saslimšanas Siguldā, visticamāk, vainojami salāti, kuru sastāvā nebija Latvijas produktu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Runājot par saslimšanas gadījumiem Siguldas bērnudārzos, Balodis norādīja, ka Siguldā bija ļoti nepatīkams gadījums, jo saslima bērni, turklāt ļoti smagi saslima.
“Kolēģi no SPKC teica, ka šis ir pirmais šāds gadījums, kad no zarnu nūjiņas jeb esherichia coli Latvijā ir tik smagas sekas. Veicot bērnu, vecāku, darbinieku aptaujas, ko kurš gatavojis un ēdis, secinājums ir, ka vienā bērnu ēdināšanas blokā ir ēsti salāti un, visticamāk, pie vainas ir šis produkts. Bērniem tie tika pasniegti 30. augustā. Skatoties šo salātu sastāvu, tur Latvijas produktu nebija – tur bija produkti no Polijas, Nīderlandes un Lietuvas. Bet, ņemot vērā, ka epidemioloģiskās izmeklēšanas sākās tikai 13. septembrī, bet salāti tika ēsti 30. augustā, šo salātu vairs apritē nebija. Ja runājam par salmonellu, kas arī tika konstatēta Siguldas bērnudārzos, veicot plašas laboratoriskās pārbaudes, konstatējām salmonellas Polijas izcelsmes putnu gaļā, kas tika piegādāta arī bērniem. Latvijas gaļas produktu sadales uzņēmumi pārtrauca sadarbību ar Polijas piegādātāju, kas turklāt ir lielākais Polijas uzņēmums, un nomainīja piegādātājus,” skaidroja Balodis.
“Jāpiebilst, ka Siguldas gadījums ir satraucošs un smags, bet šis gadījums ir ārpuskārtas. Tādi gadījumi nav bieži. Bet situācija būtu labāka, ja tie cilvēki, kas strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, vairāk ievērotu elementāras higiēnas normas – mazgātu rokas, nažus, traukus, nelietotu to pašu nazi gan gaļas, gan salātu griešanai u.c,” norādīja PVD vadītājs.
Savukārt runājot par Ukrainas izcelsmes olu produktiem, Balodis norādīja, ka “pašās olās, kas tiek importētas no Ukrainas, piesārņojums nav konstatēts, bet pārbaudēs, kas tiek veiktas uz robežas, četros gadījumos konstatēta salmonellu klātbūtni olu produktos, kas domāti Eiropas Savienības tirgum.” “Mēs ievietojām ziņu Eiropas Komisijas ātrās brīdināšanas sistēmā, arī Zemkopības ministrija informēja Eiropas Komisiju ar lūgumu izvērtēt Ukrainas uzņēmumu produkcijas atbilstību ES normatīvajiem aktiem. Mēs varam apturēt kravas uz robežas. Ja konstatējam kādu piesārņojumu, varam vai nu atgriezt kravas atpakaļ, vai nozīmēt to iznīcināšanu. Tā kā uzņēmumus eksportam uz ES izvērtē un atzīst Eiropas Komisijas inspekcija un mums ir vienotais Eiropas tirgus, Eiropas Komisija var lemt par tā vai cita Ukrainas uzņēmuma eksporta atļaujas anulēšanu. Diemžēl tik tālu EK nav gājusi, lai gan ziņojumi ir bijuši gan no Latvijas, gan no Ungārijas,” norādīja Balodis.
PVD vadītājs atzina, ka dienestam būtu nepieciešams papildu finansējums. “Pašlaik mūsu galvenā prioritāte ir atalgojums inspektoriem. Mums ir 160 inspektoru pārtikas jomā, vēl 90 inspektoru veterinārās uzraudzības jomā un 80 inspektoru robežkontroles jomā. Un atalgojums diemžēl neatbilst tām prasībām, kādas viņiem ir izvirzītas, un darba apjomam, kādu viņi veic. Mums ir nepieciešami inspektori ar specifisku izglītību – tie ir veterinārārsti, kas vismaz sešus gadus mācījušies Lauksaimniecības universitātē. Piedāvājot nekonkurētspējīgu atalgojumu, mēs vienkārši inspektorus varam nedabūt. Zināšanas ir nepieciešamas veterinārijā, bioloģijā, ķīmijā, ES normatīvo aktu pārzināšanā. Pienācīgs atalgojums ir nepieciešams, lai netiktu apdraudēta mūsu cilvēku veselība un dzīvība, kā arī mūsu eksports. Kad vēlamies eksportēt pienu, gaļu, dzīvos dzīvniekus, pirmais, kas tiek vērtēts potenciālajās mūsu eksporta valstīs, ir mūsu uzraudzības iestāžu sistēma. Mūsu sistēma tiek vērtēta visu laiku – nupat atvadījāmies no Dienvidkorejas inspektoriem, pašlaik vēl strādā ASV inspektori, nākammēnes atbrauks inspektori no Brazīlijas. Mums visu laiku jābūt gatavībā, lai parādītu savas spējas un kvalifikāciju,” skaidroja Balodis.
Kā zināms, sākoties jaunajam mācību gadam, vairākās Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs izplatījās akūta zarnu infekcija, kuras rezultātā mēneša laikā saslima 46 Siguldas iedzīvotāji, tostarp 39 bērni.
Vēl par tēmu:
Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi
Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi – abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ...
Lasīt tālākSPKC aicina saglabāt piesardzību gripas epidēmijas laikā
Latvijā joprojām norit gripas epidēmija. Ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācija liecina, ka gripas vīruss aktīvi turpina cirkulēt sabiedrībā. SPKC īpaši vērš uzmanību,...
Lasīt tālākApodziņš – 2026. gada putns
Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu (vācu valodā Sperlingskautz, angļu valodā pygmy owl), ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas...
Lasīt tālākVairāki cilvēki svētkos mēģinājuši izdarīt pašnāvību
Ar ļoti lielu pacientu pieplūdumu piecas gadumijas svētku brīvdienas aizvadītas Rīgas Austrumu slimnīcā. Neatliekamās medicīnas centrā sniegta palīdzība 1105 pacientiem. Tāpat ievesti vairāki...
Lasīt tālākŠonedēļ saglabāsies noturīgs sals
Jaunais gads iesākās ar ziemīgi aukstu laiku, kā arī noturīgas sniega segas izveidošanos. Nākamajā nedēļā saglabāsies sals, nedēļas pirmajā pusē vietām termometra stabiņš noslīdēs...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākPārceltajā darba dienā 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt sestdienā 17. janvārī – pēc darba dienu grafika
Sestdiena, 17. janvāris, ir pārceltā darba diena, jo piektdiena, 2. janvāris, noteikta kā brīvdiena. Tāpēc 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs kā brīvdienās, bet 17. janvārī...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākPopulārākā Jaungada apņemšanās – vairāk sportot. Par ko vēl sapņo Latvijas iedzīvotāji?
Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem izbauda svētku sezonu un paši iesaistās svētku noskaņas radīšanā. Trešdaļai (32 %) svētki vispirms asociējas ar Ziemassvētku eglīti, savukārt...
Lasīt tālākŠī gada pēdējā nedēļā laiks kļūs vēsāks un veidosies noturīga sniega sega
Nedēļas pirmajā pusē valsts centrālajos un rietumu rajonos turpinās pūst brāzmains vējš, kā arī teju visā valstī aizvien biežāk novērosim nokrišņus. Šajās dienās valstī sāks...
Lasīt tālāk