• Tweet

Grauzēji jau izsenis bijuši saistīti ar nopietnu infekcijas slimību, piemēram, mēra, izplatību. Arī mūsdienās to klātbūtne cilvēku tuvumā nav tikai diskomforts un kaitējums, bet reāls veselības risks, jo grauzēji var pārnēsāt dažādus patogēnus un radīt būtiskus riskus sabiedrības veselībai.

Grauzēji var izplatīt vairākas smagas infekcijas slimības, tostarp leptospirozi, hantavīrusu infekciju, tularēmiju, jersiniozi, pseidotuberkulozi, listeriozi, salmonelozi, trihinelozi un citas. Peļveidīgie grauzēji – peles un žurkas – meklē vidi, kas nodrošina barību, ūdeni un pajumti.

Grauzēji ēkās visbiežāk iekļūst caur atvērtām durvīm un logiem, bojātām kanalizācijas caurulēm, ventilācijas lūkām, kā arī dažādām spraugām ēku konstrukcijās. Žurkas un peles parasti uzturas ēku pagrabos un zemākajos stāvos, taču, ja sienu konstrukcijas ir dobas, tās var izplatīties arī augstākos stāvos, kas rada arī būtiskus risku sabiedrības veselībai.

Pavasarī, sākoties aktīvai rosībai dārzos, teritoriju, pagrabu un saimniecības telpu uzkopšanai, kā arī pieaugot laikam, ko pavadām brīvā dabā, palielinās arī saskare ar vidi, kur iespējama grauzēju klātbūtne. Līdz ar to ļoti būtiski pievērst uzmanību higiēnai un profilakses pasākumiem, lai mazinātu infekcijas slimību risku, ko izplata grauzēji.

Cilvēki var inficēties:

tiešā kontaktā ar inficētu grauzēju urīnu, izkārnījumiem vai siekalām;
caur bojātu ādu, skrāpējumiem vai kodumiem;
lietojot uzturā pārtiku vai ūdeni, kas piesārņots ar grauzēju izdalījumiem;
ieelpojot putekļus, kuros ir grauzēju ekskrementu daļiņas.
Rūpīgi mazgā rokas! Roku mazgāšana ir viens no svarīgākajiem profilakses pasākumiem pret vairākām infekcijas slimībām.

Lai novērstu inficēšanos, rokas rūpīgi jāmazgā ar ziepēm pēc saskares ar dzīvniekiem vai to potenciāli piesārņotu vidi (augsni, ūdeni, dārzeņiem u.c.), pēc darbiem dārzā, pagrabā vai citās saimnieciskās telpās, kā arī pirms ēšanas un ēdiena gatavošanas. Tas ir būtiski arī tad, ja redzamu netīrumu nav, jo infekcija var iekļūt organismā caur mikroskopiskām ādas plaisām vai gļotādām. Tādēļ nepieskarieties sejai ar nemazgātām rokām, lai izvairītos no leptospiru iekļūšanas organismā caur acu, deguna vai mutes gļotādām. Papildu drošībai, strādājot, izmantojiet cimdus.

Mazgā potenciāli piesārņotus produktus!

SPKC aicina būt piesardzīgiem un vienmēr mazgāt augļus un dārzeņus tekošā ūdenī – gan tos, kas iegādāti veikalā vai tirgū, gan arī savā dārzā ievāktos vai no pagraba paņemtos, jo pastāv iespēja, ka tie saskārušies ar augsni, kas inficēta. Pārtiku jāglabā noslēgtos traukos, nepieļaujot grauzēju piekļuvi.

Mājās – ja mājās ir konstatēta grauzēju klātbūtne, savlaicīgi jāveic deratizācijas pasākumi, lai ierobežotu grauzēju izplatību. Vienlaikus svarīgi ievērot pastiprinātu higiēnu – vienmēr rūpīgi mazgāt rokas pēc saskares ar pārtiku, zemi vai priekšmetiem, kas varētu būt piesārņoti, kā arī uzturēt tīras pārtikas glabāšanas un gatavošanas vietas.

Dārzā – strādājot dārzā vai pārvietojot dārzeņus no pagraba, jālieto ūdensnecaurlaidīgi aizsargcimdi (vēlams vienreizlietojamie gumijas, nitrila vai lateksa cimdi), jo ar leptospirozi iespējams inficēties arī caur mikroskopiskām ādas plaisiņām. Arī veikalā vai tirgū ieteicams ņemt produktus, izmantojot cimdus vai uzvelkot rokā maisiņu. Ieteicams regulāri pārbaudīt un aiztaisīt spraugas un caurumus, pa kuriem grauzēji var iekļūt telpās, kā arī turēt pagrabus un virtuves tīras, lai samazinātu grauzējus piesaistošās smakas un barības avotus.

Kā noteikt grauzēju klātbūtni?

Par peļveidīgo grauzēju klātbūtni telpās var liecināt:

izkārnījumi pie sienām, pārtikas uzglabāšanas vietās vai skapjos;
bojāti pārtikas iepakojumi un sagrauzti priekšmeti;
specifiska, asa smaka;
skrāpēšanās vai čabināšanās skaņas sienās, griestos vai zem grīdas;
ligzdu materiāli – papīrs, audumi, izolācijas materiāli;
pēdu nospiedumi vai taukainas pēdas gar sienām;
redzami grauzēji vai to pārvietošanās pēdas.
Profilakses pasākumi grauzēju izplatības novēršanai

Lai mazinātu grauzēju izplatību un infekciju risku, ieteicams:

regulāri uzturēt tīras telpas un apkārtējo vidi;
pārtiku uzglabāt cieši noslēgtos traukos;
nepieļaut pārtikas atkritumu uzkrāšanos;
savlaicīgi izvest sadzīves atkritumus;
noslēgt spraugas, plaisas un citas atveres ēkās;
uzturēt kārtībā kanalizācijas un ventilācijas sistēmas;
nepieļaut ūdens noplūdes un mitruma uzkrāšanos;
regulāri pārbaudīt pagrabus, noliktavas un saimniecības telpas;
nepieciešamības gadījumā izmantot mehāniskos slazdus vai piesaistīt profesionālus deratizācijas pakalpojumu sniedzējus.
Īpaša uzmanība jāpievērš vietām, kur grauzēju invāzija jau iepriekš konstatēta, jo grauzēju atstātie feromoni var piesaistīt jaunus kaitēkļus un veicināt atkārtotu invāziju. Savlaicīga profilakse, regulāra vides uzraudzība un iedzīvotāju informētība ir būtiski priekšnoteikumi, lai samazinātu grauzēju izplatību un pasargātu sabiedrības veselību no infekcijas slimību riskiem.

2025. gadā tika novērots būtisks leptospirozes gadījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Arī 2026. gada pirmajos četros mēnešos saslimstības līmenis saglabājas paaugstināts. Statistika par reģistrētajiem Leptospirozes gadījumiem : * 2026. gada janvāris–aprīlis – reģistrēti 9 leptospirozes gadījumi (tai skaitā 1 letāls gadījums). * 2025. gadā – reģistrēti 60 leptospirozes gadījumi (tai skaitā 3 letāli gadījumi). * 2024. gadā – reģistrēti 6 leptospirozes gadījumi. * 2023. gadā – reģistrēti 5 leptospirozes gadījumi. * 2022. gadā – leptospirozes gadījumi netika reģistrēti.

Hantavīrusu infekcijas gadījumi tiek reģistrēti relatīvi reti – pēdējos gados 3-6 gadījumi gadā. Pēdējos gados būtiski pieaudzis arī tularēmijas gadījumu skaits. No 2020. – 2023. gadam tularēmijas gadījumi nebija reģistrēti, bet 2024. gadā – 3 gadījumi, 2025. gadā – 10 gadījumi un 2026. gada četros mēnešos reģistrēti 5 apstiprināti tularēmijas gadījumi.

Grauzēju klātbūtne nav tikai sadzīves problēma – tā ir arī sabiedrības veselības drošības jautājums, kurā būtiska loma ir gan profilaksei, gan iedzīvotāju informētībai.