Priekšpēdējais mēģinājums izveidot koalīciju Grieķijā
Pēc tam, kad Grieķijas valdošo koalīciju nav izdevies izveidot nedz konservatīvajiem, nedz kreisajiem radikāļiem, vakar pie šā sarežģītā uzdevuma veikšanas ķeries sociālistu līderis Evangeloss Venizeloss, kura partija Pasok svētdien notikušajās vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu.
Ja arī šis mēģinājums izrādīsies neveiksmīgs (un politologi ir pārliecināti, ka tā arī būs), prezidentam Karlosam Papuliusam vēl atliks iespēja aicināt visas parlamentā iekļuvušās partijas veidot nacionālās vienotības valdību, bet neveiksmes gadījumā jau 17. maijā tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas.
Laika vairs nav – ar šādu zīmīgu virsrakstu vakar iznāca finanšu laikraksts Kerdos, atgādinot, ka bez valdošās koalīcijas, turklāt tādas koalīcijas, kura uzskatītu par saistošām vienošanās, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem, Grieķijai draud nopietnas finansiālās problēmas. ES valstis ir piekritušas piešķirt 4,2 miljardus eiro, lai Grieķija varētu izpildīt savas saistības šomēnes, taču pārējā aizdevuma daļa faktiski ir iesaldēta līdz brīdim, kad Grieķijā tiks izveidota valdība, kura apstiprinās, ka ir gatava turpināt taupības režīmu, pildot to, kas ir solīts aizdevējiem. Kerdos uzsver, ka jau jūnijā Grieķijas valsts kase atkal varētu būt tukša.
«Grieķu tautai ir jāsaprot, ka situācija ir ļoti nopietna. Neviena Eiropas Savienības valsts nespēs piešķirt pat daļu no 130 miljardus eiro lielā aizdevuma, ja Grieķijā nebūs funkcionējošas valdības, kura ievēros spēles noteikumus un spēs pārvaldīt aizdoto naudu,» ES valstu viedokli sarunā ar AFP paudis Luksemburgas finanšu ministrs Džīns Aselborns. To pašu atkārtojusi Vācijas kanclere Angela Merkele, bet šīs valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible izteicies vēl tiešāk: «Ja Grieķija vēlas palikt eirozonā, tai jāturpina iepriekšējās valdības uzsāktais kurss.»
Vēlēšanu rezultāti gan liecina, ka grieķi šā kursa turpināšanu nevēlas (lai gan socioloģiskajās aptaujās apliecina, ka nevēlas arī izstāšanos no eiro zonas) – Pasok un Jaunie demokrāti, vienīgās partijas, kas bija apliecinājušās gatavību pilnībā ievērot aizdevuma saņemšanas nosacījumus, kontrolē tikai 149 no 300 deputātu mandātiem, un līdzšinējie koalīcijas veidošanas mēģinājumi ir pierādījuši, ka deputātu vidū nav pārbēdzēju, kuri būtu gatavi mainīt savu viedokli. Jau pirmdien, vairākas stundas pēc koalīcijas veidošanas mandāta saņemšanas, no tā atteicās Jauno demokrātu līderis Antonis Samarass, bet vēlu trešdienas vakarā līdzīgi bija spiests rīkoties kreisi radikālās partijas Syriza vadītājs Aleksis Ciprass, kurš bija cerējis izveidot kreisu valdību.
«Ar katru dienu izredzes izvairīties no jaunām vēlēšanām samazinās,» vakar rakstīja sociālistus atbalstošā avīze Ethnos, uzsverot, ka arī E. Venizelosa mēģinājums, visticamāk, ir lemts neveiksmei. Manevra iespēju vēl vairāk samazina tas, ka Komunistiskā partija jau strikti paziņojusi, ka nepiedalīsies nevienā no iespējamām koalīcijām, bet nacionālisti no Jaunās rītausmas marginalizēti tiktāl, ka visas pārējās partijas atteikušās ar viņiem sadarboties, turklāt pat ES amatpersonas aicinājušas viņus neņemt valdībā.
Ir skaidrs, ka abas lielākās partijas nepiekritīs aicinājumiem denonsēt ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktās vienošanās, taču iespējams, ka nolūkā atrast sadarbības partnerus tās vismaz mēģinās solīt, ka atsevišķus aizdevuma saņemšanas punktus iespējams pārskatīt, raksta konservatīvā avīze Kathimerini, norādot, ka arī šāda rīcība neizskatās īpaši prātīga. «Grieķijā ir daudz politiķu, kuri uzskata, ka viņu stingrā nostāja var dot kādus rezultātus uz starptautiskās skatuves. Tomēr nedz SVF, nedz Berlīne, nedz Eiropas centrālā banka nav nekādi universitātes studentu draugu klubiņi – tiem, kuri mūs ved atpakaļ pie drahmas, tas ir jāsaprot,» uzsver laikraksts, kurš atgādina, ka pašlaik ES politiķi par Grieķijas iespējamo izslēgšanu no eiro zonas vairs nerunā paniskos toņos, jo pēdējo mēnešu laikā eiro zona darījusi daudz, lai sagatavotos šādam scenārijam, kas izskatās ar katru brīdi aizvien iespējamāks.
Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš
Vēl par tēmu:
Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākLembergs: Vēlme karot ilgi un bez kompromisiem nav pareiza
Pasaule šobrīd parāda ārkārtīgi lielu mazspēju, vērtējot karus pasaulē, atzina partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs. Intervijā ziņu portālam ventasbalss.lv,...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākLatvijas vēstnieks: Ukrainai ir akūti nepieciešama starptautiska militārā un finansiālā palīdzība
Ukrainai ir akūti nepieciešama militārā palīdzība, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Ceturtdien gaidāmo Ukrainas prezidenta...
Lasīt tālākSaeima nosoda Krievijas īstenoto ukraiņu bērnu deportāciju
Saeima ceturtdien, 21. decembrī, pieņēma paziņojumu par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu dzimtenē. Paziņojumā parlamentārieši stingri nosoda...
Lasīt tālāk