• Tweet

Ja neesi ļoti bagāts, jābūt ļoti gudram – tas attiecas uz Latviju, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot nākamā gada budžeta izveidi, viņš norādīja, ka viņu bažīgu dara tas, ka Latvijā notiek izaugsmes palēlināšanās.

“Mūsu ekonomika turpina augt, bet lēnākā tempā. Potenciālais drauds, kas ir ar Brexit, potenciālais drauds, kas nāk no ASV muitas tarifu kariem ar Ķīnu, Eiropu, Meksiku… Neviens nezina, kā būs. Bet neziņa uzņēmējdarbībā vienmēr nozīmē atliktas investīcijas. Šajos apstākļos es vēlētos, ka Latvija samazina budžeta deficītu. Labos laikos, kas mums vēl tagad nedaudz ir, vajadzētu drusku iekrāt naudu, lai tiešām palēnināšanās vai ekonomikas lejupslīdes gadījumā mums būtu lielākas rezerves sociāliem maksājumiem un rezerves, lai kompensētu sabiedrībai iespējamos zaudējumus,” norādīja Kariņš.

Tajā paša laikā viņš atzina, ka valdības ministri saredz attaisnojumus, kāpēc izdevumus nākamā gada budžetā vajadzētu palielināt. “Lielā mērā, bet ne ekskluzīvi, ir runa par algām nozarēs, un skati, kur gribi, – visās nozarēs tā ir objektīva vajadzība – gan ārstiem, gan policistiem, gan skolotājiem. Bet visu, ko gribētu, atļauties nevar – tas sanāktu vairāk nekā līdz šim ministru pieteiktais palielinājums par 600 miljoniem. Nākamgad budžets būs aptuveni 9,9 miljardu eiro apjomā – tas ir krietni pieaudzis, jo arī ekonomika ir krietni augusi. Bet visu nevarēsim atļauties. Debates, lai neteiktu – strīdi, jau notiek. Vienā pusē ir ministri, kas argumentē, kāpēc kādā sfērā vajag ieguldīt vairāk, un otrā pusē esmu es ar finanšu ministru, kas saka, ka vajag vairāk samazināt deficītu nekā palielināt izdevumus,” norādīja Kariņš.

“Inflācija vēl turas zem 2%, bet algu inflācija gan ir diezgan liela. Algu inflācija ir augstāka par produktivitāti, un uzņēmumi ir spiesti vairāk maksāt algās, nekā var atļauties, un tas palēnina investīciju tempu. Tas ir negatīvs efekts un var novest uzņēmumus līdz maksātnespējai. Tā nav laba tendence. Bet es esmu drošs, ka deficītu mēs nepalielināsim. Vai būsim spējīgi būtiski budžeta deficītu samazināt, par to gan neesmu drošs,” atzina premjers.

Runājot par ārstu, skolotāju un policistu algām, Kariņš norādīja, ka valdībai un to veidojošām partijām būs par to jāvienojas.

“Par skolotāju algām var teikt tā, ka būs, kā solījām: notiks reformas, pieliks algas. Reformas sistēmā notiek, un no septembra skolotāju algas būs palielinātas. Tālāk jāskatās cauri visiem sektoriem. Viena lieta, ko gan es uzstāju – gan izglītībā, gan iekšlietu sistēmā, gan citur: jāatceras, ka nauda, ko izdod absolūtos skaitļos, nav maza. Iekšlietu sistēmā tie ir 430 miljoni, izglītības sistēmā – gandrīz 800 miljoni. Proporcionāli – pat vairāk nekā Igaunijā, bet viņiem, piemēram, ir lielākas algas skolotājiem, jo viņiem ir sakārtota sistēma: mazāks skolu skaits, mazāks un koncentrētāks pedagogu skaits. Tur skolotājam nav pa trim skolām jābraukā, lai salasītu slodzi,” norādīja Kariņš.

Pēc viņa sacītā, nav pareizi ielikt naudu sistēmā, tikai lai palielinātu algas. “Es vēl neesmu redzējis analīzi, bet mēs šogad ielikām papildus gandrīz 90 miljonus eiro veselības budžetā ar domu, ka tas aizies algās – vai tiešām šī nauda ir nonākusi algu paaugstināšanā vai vienkārši ieplūdusi sistēmā. Arī veselības sistēmā nav racionāla līdzekļu izlietojuma, jo ir salīdzinoši liels slimnīcu skaits un nav koncentrētu pakalpojumu. Ja neesi ļoti bagāts, jābūt ļoti gudram. Tas attiecas uz Latviju: ja neesam ļoti bagāti, jābūt ļoti gudriem, kas nozīmē labāk saimniekot ar to naudu, kas ir. Bet mēs vēl ne visur labi saimniekojam,” izteicās Kariņš.

Foto: Valsts kanceleja