Politiski nozīmīgu personu finanšu darījumus uzraudzīs ciešāk

Likumā noteiktais pārejas laiks ir beidzies. Sākot ar 2016. gada 1. decembri pilnībā jāievēro likuma normas par politiski nozīmīgu personu finanšu darījumu stingrāku kontroli. Banku ikdienas sadarbībā ar klientiem nozīmīgu izmaiņu nebūs, jo jau ilgi ievērojam “Pazīsti savu klientu” principu un veicam risku analīzē balstītu klientu darījumu uzraudzību, informē Latvijas Komercbanku asociācija.
Likuma politiski nozīmīgu personu tvērumā ir iekļauta plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. Attiecībā uz jauniem klientiem jaunās prasības stājās spēkā no 1. jūnija, attiecībā uz esošajiem klientiem – no 1. decembra.
Banku nozare joprojām piedāvā veidot vienu centralizētu, valstiski akceptētu politiski nozīmīgu personu reģistru, kas ļautu efektīvāk un proporcionālāk noteikt to personu loku, kuras būtu pakļaujamas pastiprinātai darījumu uzraudzībai. Tā kā šāda reģistra nav, bankas, lai identificētu politiski nozīmīgās personas, veica klientu anketēšanu un cita veida informācijas apkopošanu no pieejamām datu bāzēm u.c.
Šajā procesā bija gan neskaidrības, gan sarežģījumi, gan arī kuriozi. Piemēram, daudzi klienti nav varējuši atšķirt terminus “politiski nozīmīga persona” un “valsts amatpersona”. Citkārt klients bankai norādījis, ka nav politiski nozīmīga persona, bet bankas rīcībā esošā informācija liecinājusi pretējo. Bankas centās sniegt klientiem maksimālu konsultatīvo palīdzību, atvērot pat īpašu konsultāciju telefona līniju. Uzsākot šo procesu, sūdzības saņēma gan bankas, gan FKTK. Gada otrajā pusē klienti jau vairāk uzdeva jautājumus un kliedēja neskaidrības, nevis sūdzējās. Vēlamies pateikties visiem mūsu klientiem par pacietību un konstruktīvismu šī nozīmīgā darba izpildē!
Ieviestā politiski nozīmīgo personu uzraudzības sistēma vēl vairāk mazinās iespēju, ka publiskā vara tiek izmantota personiskā labuma gūšanai un tālākai līdzekļu legalizācijai caur banku sistēmu. Savukārt klientiem arī turpmāk meklēsim iespējami draudzīgāko pakalpojumu sniegšanas un vienlaikus uz riska analīzi balstītu darījumu uzraudzības veidu.
Foto:Jarmoluk/https://pixabay.com/en/users/jarmoluk-143740//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk