• Tweet

Šodien pēc svinīgā solījuma nolasīšanas Valsts prezidenta amatā oficiāli stāsies Egils Levits. Viņu ievēlējušās Saeimas pārstāvji cer, ka prezidents spēs pildīt savu solījumu būt par visas Latvijas tautas prezidentu un vienot nāciju kopējam mērķim.

«Es būšu visas Latvijas tautas prezidents – visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents. Gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents. Mans darbs būs veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij,» pēc savs ievēlēšanas 29. maijā uzrunā Saeimai teica E. Levits.

Šī viņa uzrunas daļa iekritusi opozīcijas pārstāvju prātos, un tie cer, ka prezidentam būs pietiekami spēcīgs mugurkauls, lai nekļūtu par kādas nošķirtas grupas interešu pārstāvi. «Viņš ir solījis, un, ja prezidents to ir deklarējis, tad attieksmei jābūt pret visiem vienādai, bet tad jau redzēs, vai pārstāv visu tautu vai ir īpaša attieksme pret koalīciju un opozīciju,» saka Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis. Viņš uzskata, ka E. Levitam jāiejaucas brīžos, kad opozīcija nākusi klajā ar cienījamu priekšlikumu, taču «koalīcijas balsošanas mašīna» to neņem vērā. «Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš solīja sadarboties ar visām frakcijām, bet nekas no tā nav sanācis,» pauž U. Augulis.

Arī Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs cer, ka E. Levits savas prezidentūras laikā pieturēsies pie solītā un būs visas Latvijas tautas prezidents. «Tas būtu ļoti pareizi, un vienlaikus tas būtu ļoti grūti,» saka J. Urbanovičs. Viņš arī uzskata, ka E. Levita prezidentūra būs izdevusies, ja jaunais prezidents spēs vienot Latvijas tautu un politiķus kopīgiem mērķiem un to sasniegšanai.

«Līdz šim par mērķiem nav ticis runāts. Instrumenti mērķu sasniegšanai tikuši padarīti par mērķiem, piemēram, kaut kur iestāties. Visi tie, kas savā starpā plēšas, turpinās to darīt arī turpmāk, bet Valsts prezidentam jāatrod viens no simtiem problēmpunktu, kuru, kopā strādājot un nenododot savu pārliecību, strīdnieki varētu atrisināt kopējā darbā.»

Zināmā mērā šī J. Urbanoviča vēlme sasaucas ar Jaunās Vienotības sastāvā esošās Vienotības priekšsēdētāja, Saeimas deputāta Arvila Ašeradena redzējumu par jaunā prezidenta darbu. Politiķis Valsts prezidenta amatam izdala četras pamatfunkcijas, un viena no tām ir vizionāra loma.

«Ļoti gribētu redzēt prezidentu strādājam pie šī jautājuma. Igaunijā bija Lenarts Meri, kas ļoti daudz strādāja, lai radītu Igaunijas kā inovatīvas nācijas vīziju. Viņam tas izdevās. Tagad Igaunijai ir daudz vienkāršāk sevi apzināties nevis kā zemnieku nāciju, bet inovāciju nāciju. Man liekas, ka politiskās sadrumstalotības dēļ vīzijas apzināšanās mums ir liela problēma – katra grupa nāk ar savu redzējumu, bez vienota skatījuma, un tieši šeit prezidentam būtu būtiska nozīme,» pauž A. Ašeradens.

Deputāts ir pārliecināts, ka ar valsts pārstāvēšanu starptautiskajā arēnā un likumdošanas iniciatīvu radīšanā E. Levitam, pateicoties iespaidīgajai pieredzei, problēmu nebūs. Lielāku par līdz šim pieredzēto A. Ašeradens prezidentā vēlētos redzēt vēlmi iesaistīties konfliktos, kas pārņēmuši sabiedrību vai politiku.

«Kad sabiedrībā rodas konflikti, prezidentam būtu aktīvi jāiesaistās. Aicinātu jaunajam prezidentam būt aktīvākam šajā ziņā. Piemēram, pēc vēlēšanām bija ļoti grūti izveidot valdību, un uz Ziemassvētkiem bijām tuvu izmisumam, ka to nav iespējams izdarīt. Ja prezidents tolaik aktīvāk ņemtu līdzdalību, būtu aktīvāks sarunu vedējs, tam nebūtu vajadzējis tik daudz laika,» saka A. Ašeradens.

Savukārt E. Levitu Valsts prezidenta amatam virzījušās Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars cer, ka savas prezidentūras laikā Levits godā turēs paša loloto Satversmes preambulu. «Levits savas pamatvērtības ir iekļāvis Satversmes preambulā, kuras iniciators un procesa vadītājs viņš bija. Es ceru, ka Levita spējas, talanti un darbs būs ieguldīts, lai tas, kas rakstīts šajā dokumentā, tiktu realizēts dzīvē,» saka R. Dzintars, kurš pauž pārliecību, ka jaunā prezidenta darbība būs «kvalitatīvāka par dažu pēdējo prezidentu» darbību.

Foto: Saeimas kanceleja