Pirms lūkoties uz iekopto kaimiņu dārzu, LU jāizravē nezāles pie sevis

Trešdien, 25. janvārī, Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, tiekoties ar Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, apliecināja, ka abu augstskolu apvienošanas gadījumā LU pārņems Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) saistības un galvenie ieguvēji būs pedagoģijas zinātnes studenti. Pirms tam Muižnieks tikās arī ar Kuldīgas domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu, vienojoties par abpusēju sadarbību filiāles darbības nodrošināšanā.
Rektors apliecināja, ka LU nodrošinās filiāļu darbību un studējošiem reģionos piedāvās papildus studiju programmas un kursus, piemēram, ģeogrāfisko informācijas sistēmu izmantošanā, vides zinātnē, biznesa vadībā un citās jomās. Tika pārrunātas arī tādas reģiona attīstībai svarīgas iniciatīvas kā jauniešu biznesa inkubatora izveide un sadarbība ar citām augstākās izglītības iestādēm.
Tāpat Muižnieks uzsvēra, ka studiju maksa netiks mainīta un studenti iegūs vadošās valsts augstskolas – Latvijas Universitātes diplomu.
Rektora solījumi, protams, izklausās skaisti, taču, šķiet, ka atbildes uz galvenajām studentu bažām tā arī netika saņemtas. Vai tiešam augstskolā gaidāmas dažādas mācību maksas? Un kā ar pasniedzējiem? Vai viņus gaida bezdarbnieku nākotne? Savukārt, runājot par mācību programmu, ļoti daudzi studenti ir satraukti par to, vai spēs pabeigt savu kursu, jo LU nepiedāvā vairākas no RPIVAS programmām. Šajā sakarā tiek norādīts, ka arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska apgalvojums, ka RPIVA reorganizācijas pamatā ir fakts, ka abu skolu programmas dublējas, ir pārdrošs. Par piemēru var minēt deju skolotājus, kuriem piedāvāts programmu apvienot ar Mūzikas akadēmijas piedāvāto vai saņemt grādu kā sporta skolotājiem. Mūzikas akadēmijā mācās topošie horeogrāfi un tas nav tas pats, kas deju skolotājs. Savukārt LU šādas programmas nemaz nav pieejamas.
Lai gan sarunā Muižnieks noraidīja RPIVA vadības publiski paustās runas par LU finanšu stāvokli, arvien skaidrāk tomēr parādās ieinteresētība gūt labumu no RPIVAS reorganizācijas. To atzīst arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, norādot, ka par spīti solījumiem, nākamās likvidējamās varētu būt reģionālās augstskolas, jo arī turpmāk nav cerību uz lielāku finansējumu augstākai izglītībai Latvijā. Arī LU studentu skaits sarūk un, iespējams, tam ir pamatots iemesls.
Turklāt nav arī garantijas, ka LU saglabās akadēmijas filiāles arī gadiem uz priekšu, it īpaši, kad tiks palielināta mācību maksa, kas nozīmēs, ka novados studēt vairs nebūs izdevīgāk kā galvaspilsētā un tās nāksies slēgt, savukārt ēkas tiks pārdotas, tādējādi atrisinot LU finansiālās problēmas. Lai kā rektors Muižnieks censtos attaisnot runas par LU finansiālo stāvokli, skaidrs, ka RPIVA reorganizācijai nav neviens cits pamatots iemesls – ne ministra Šadurska minētas dublētās programmas, ne arīdzan slavas dziesmas par LU kvalitatīvo izglītību. Un galvenais iemesls pašiem studentiem, protams, ir fakts, ka viņi izvēlējās mācīties un absolvēt RPIVA, nevis LU, kas nozīmē, ka iespējams vēlamo studentu pieaugumu, kuru cenšas panākt “upurējot” vienu augstskolu otrai, nesagaidīt.
Varbūt vispirms LU būtu jāsakārto sava saimniecība un jāizravē nezāles savā pagalmā, pirms mest skatu uz kaimiņu iekopto un loloto puķu dārzu.
Vēl par tēmu:
Svētku tradīcijas Latvijā – aptauja atklāj, kā latvieši svin Ziemassvētkus
40% Latvijas iedzīvotāju par gaidāmās svētku sezonas svinīgāko dienu uzskata Ziemassvētku vakaru, savukārt 30% cilvēku priekšroku dod Jaungada vakaram. Vēl ceturtdaļa jeb 25% respondentu...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālāk