26/10/2012, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas

Latvijā tikai 1% respondentu norādījuši, ka pilnībā uzticas finanšu nozarei, kamēr Lietuvā un Igaunijā finanšu sektoram pilnībā uzticas nedaudz vairāk – 4% respondentu. To atklāj pētījumu kompānijas “GfK Custom Research Baltic” un biznesa portāla “Nozare.lv” jaunākais pētījums par finanšu nozari Baltijā.

Likumsakarīgi, ka nosakot vidējo uzticēšanās rādītāju finanšu nozarei, viszemākais uzticības līmenis Baltijas valstīs ir Latvijā, kur šis rādītājs ir vien 3.9 punkti no 7. Igaunijā tas ir nedaudz augstāks – 4.3 punkti. Visvairāk finanšu nozarei savā valstī uzticas Lietuvas iedzīvotāji, vidējam uzticības rādītājam sasniedzot 4.5 punktus.

Pētījums arī atklāj, ka atsevišķu finanšu sektoru vērtējums visās Baltijas valstīs ir krietni augstāks kā vidējais uzticības vērtējums finanšu nozarei kopumā.

Lai arī Latvijā pēdējā desmitgadē banku sektors piedzīvojis ne mazums satricinājumu, kas varētu iedragāt patērētāju uzticamību, pētījums atklāj, ka novērtējot tieši banku sektora darbu Latvijā, patērētāju domas būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kur situācija finanšu jomā ir nesalīdzināmi rāmāka. Arī ” Latvijas Bankas” darbs tiek vērtēts kā labs, Latvijā iegūstot 4.3 punktus no 7 (izcils), valsts banka Lietuvā ieguvusi – 4.6, un valsts banka Igaunijā – 4.9 punktus. Tomēr Latvijā vissliktāk novērtēta tieši uzraugošās institūcijas – “Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas” darbība, kas ieguvusi vien 3.5 punktus no 7.

Savukārt ātro jeb patēriņa kredītu kompāniju darbs Baltijā novērtēts krietni zemāk, jo īpaši Igaunijā, kur vidējais šo pakalpojumu sniedzēju novērtējums nepārsniedz 2.3 punktus, Lietuvā – 3.2, Latvijā tas ir visaugstākais – 3.8. Pētījums atklāj korelāciju starp pakalpojuma lietojumu un darba izvērtējumu, proti, Latvijā, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, ātro kredītu pakalpojumus respondenti izmanto visbiežāk – 22% respondentu norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir izmantojuši šādus pakalpojumus, kamēr Igaunijā vien 5%, vienlīdz vērtējot arī pakalpojuma sniedzēju sliktāk. Lietuvā ātros kredītus pēdējo 12 mēnešu laikā izmantojuši 18% aptaujāto.

Kā skaidro “GfK” klientu servisa vadītāja Māra Tauriņa: “Arī “GfK” veiktais patērētāju uzticēšanās ekonomikai indekss uzrāda, ka šobrīd vērojama rudenim un ziemai raksturīga tendence, kad iedzīvotāji nedaudz pesimistiskāk vērtē gan savas ģimenes, gan valsts ekonomisko situāciju, tomēr kopumā patērētāji uzticību Latvijas ekonomiskajai situācijai ir atjaunojuši. Tā ir pozitīva tendence, ka cilvēki šobrīd ir gatavi tērēt nedaudz vairāk un būt ātro kredītu kompāniju un banku klienti, jo viņi tic, ka varēs atdot, iegādāties lietas un dzīvot labāk, kas sasaucas arī ar oficiālajiem ekonomiskajiem rādītājiem.”

Kā atklāj iepriekšējie “GfK” pētījumi, patērētāji bankām kā dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas sniedzējam uzticas vairāk kā finanšu nozarei kopumā, bet tajā pat laikā nedaudz mazāk kā banku sektoram.

Pētījums arī atklāj, ka par spīti tam, ka uzticība finanšu nozarei nav augsta, 39% Latvijā, 42% Lietuvā un 33% respondentu Igaunijā norādījuši, ka banka kā darba vieta viņiem joprojām šķiet saistoša un respondenti, jo īpaši jaunieši, labprāt vēlētos strādāt bankā, ja vien būtu tāda iespēja.

Avots: nra.lv

547 skatījumi




Video

Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu

20/11/2026

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....

Lasīt tālāk
Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli

19/11/2026

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....

Lasīt tālāk
Video

Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas

16/11/2026

Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks

12/11/2026

Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk