Pētījums: Latvijā tikai 1% patērētāju pilnībā uzticas finanšu nozarei
Latvijā tikai 1% respondentu norādījuši, ka pilnībā uzticas finanšu nozarei, kamēr Lietuvā un Igaunijā finanšu sektoram pilnībā uzticas nedaudz vairāk – 4% respondentu. To atklāj pētījumu kompānijas “GfK Custom Research Baltic” un biznesa portāla “Nozare.lv” jaunākais pētījums par finanšu nozari Baltijā.
Likumsakarīgi, ka nosakot vidējo uzticēšanās rādītāju finanšu nozarei, viszemākais uzticības līmenis Baltijas valstīs ir Latvijā, kur šis rādītājs ir vien 3.9 punkti no 7. Igaunijā tas ir nedaudz augstāks – 4.3 punkti. Visvairāk finanšu nozarei savā valstī uzticas Lietuvas iedzīvotāji, vidējam uzticības rādītājam sasniedzot 4.5 punktus.
Pētījums arī atklāj, ka atsevišķu finanšu sektoru vērtējums visās Baltijas valstīs ir krietni augstāks kā vidējais uzticības vērtējums finanšu nozarei kopumā.
Lai arī Latvijā pēdējā desmitgadē banku sektors piedzīvojis ne mazums satricinājumu, kas varētu iedragāt patērētāju uzticamību, pētījums atklāj, ka novērtējot tieši banku sektora darbu Latvijā, patērētāju domas būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kur situācija finanšu jomā ir nesalīdzināmi rāmāka. Arī ” Latvijas Bankas” darbs tiek vērtēts kā labs, Latvijā iegūstot 4.3 punktus no 7 (izcils), valsts banka Lietuvā ieguvusi – 4.6, un valsts banka Igaunijā – 4.9 punktus. Tomēr Latvijā vissliktāk novērtēta tieši uzraugošās institūcijas – “Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas” darbība, kas ieguvusi vien 3.5 punktus no 7.
Savukārt ātro jeb patēriņa kredītu kompāniju darbs Baltijā novērtēts krietni zemāk, jo īpaši Igaunijā, kur vidējais šo pakalpojumu sniedzēju novērtējums nepārsniedz 2.3 punktus, Lietuvā – 3.2, Latvijā tas ir visaugstākais – 3.8. Pētījums atklāj korelāciju starp pakalpojuma lietojumu un darba izvērtējumu, proti, Latvijā, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, ātro kredītu pakalpojumus respondenti izmanto visbiežāk – 22% respondentu norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir izmantojuši šādus pakalpojumus, kamēr Igaunijā vien 5%, vienlīdz vērtējot arī pakalpojuma sniedzēju sliktāk. Lietuvā ātros kredītus pēdējo 12 mēnešu laikā izmantojuši 18% aptaujāto.
Kā skaidro “GfK” klientu servisa vadītāja Māra Tauriņa: “Arī “GfK” veiktais patērētāju uzticēšanās ekonomikai indekss uzrāda, ka šobrīd vērojama rudenim un ziemai raksturīga tendence, kad iedzīvotāji nedaudz pesimistiskāk vērtē gan savas ģimenes, gan valsts ekonomisko situāciju, tomēr kopumā patērētāji uzticību Latvijas ekonomiskajai situācijai ir atjaunojuši. Tā ir pozitīva tendence, ka cilvēki šobrīd ir gatavi tērēt nedaudz vairāk un būt ātro kredītu kompāniju un banku klienti, jo viņi tic, ka varēs atdot, iegādāties lietas un dzīvot labāk, kas sasaucas arī ar oficiālajiem ekonomiskajiem rādītājiem.”
Kā atklāj iepriekšējie “GfK” pētījumi, patērētāji bankām kā dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas sniedzējam uzticas vairāk kā finanšu nozarei kopumā, bet tajā pat laikā nedaudz mazāk kā banku sektoram.
Pētījums arī atklāj, ka par spīti tam, ka uzticība finanšu nozarei nav augsta, 39% Latvijā, 42% Lietuvā un 33% respondentu Igaunijā norādījuši, ka banka kā darba vieta viņiem joprojām šķiet saistoša un respondenti, jo īpaši jaunieši, labprāt vēlētos strādāt bankā, ja vien būtu tāda iespēja.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Armands Krauze: skolēnu ēdināšanā vairāk jāizmanto pašmāju produkcija
Valdība otrdien, 2. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, lai nodrošinātu skolēnus ar veselīgu...
Lasīt tālākFinanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālāk