• Tweet

Piektdien, 13. septembrī, valdība neņēma vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumus un neieklausījās klātienē paustajos argumentos, bet vienbalsīgi nolēma palielināt fiskālo telpu 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā, uzsver Latvijas Pašvaldību savienība.

Lai valsts iegūtu papildu līdzekļus jauno prioritāšu īstenošanai, valdība lēma samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus par 80,7 milj. eiro, Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumus – par 38 milj. eiro, no pašvaldībām par labu valstij pārdalīt azartspēļu nodokļa ieņēmumus (pašvaldībām ieņēmumu samazinājums par apmēram 3 milj. eiro). Pašvaldībām papildus vēl būs jārod 9,8 milj. eiro pusdienu daļējai nodrošināšanai 1.–4. klašu audzēkņiem.

“Neviens no šiem soļiem, pretēji likumā “Par pašvaldībām” un Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktajam, nav pārrunāts vai skaņots ar pašvaldībām. Aicinu valdību pirms galīgo lēmumu pieņemšanas par rīcību, kas tieši skar pašvaldību budžetus, veikt sarunas ar pašvaldībām,” norāda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

LPS vadītājs arī aicināja valdību un ministrus izpildīt spēkā esošos normatīvos aktus un tikai tad meklēt jaunas prioritātes.

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.–2022. gada ietvaram. Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadam un 2022. gadam tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljonu eiro apmērā.