Parkinsona slimības pacientiem vajadzīgs atbalsts
Pirmais jautājums, kas Parkinsona slimības pacientiem jāaktualizē, ir kompensējamo medikamentu izmaksas un valsts kompensācijas apmērs, uzskata paciente Dzidra. Parkinsona slimības pacienti sadūšojušies un nolēmuši veidot organizāciju savu tiesību aizstāvībai.
«Saslimu ar gripu, tā noritēja diezgan smagi, un pēc tam sāka sāpēt kreisais plecs. Vēlāk pamanīju, ka pats no sevis kustas viens pirksts,» stāsta Dzidra. Ģimenes ārstei no sākuma nešķita, ka tā varētu būt tieši šī slimība, diagnozes noteikšana kavējās. Meklējot informāciju, Dzidra pati atradusi Stradiņa slimnīcā ārstus, kuri pēc laika noteica diagnozi – Parkinsona slimība. «Apmēram gads pagāja, līdz man to noteica oficiāli, man tādas aizdomas bija,» saka paciente. Tagad viņa nepārtraukti lieto medikamentus, kuri gan, pēc Dzidras teiktā, neārstē pašu slimību, jo tā nav izārstējama, bet kavē tās attīstību un novērš simptomus, piemēram, sabiedrībā pazīstamāko Parkinsona slimības pazīmi – roku trīcēšanu. Līdztekus tai pacientiem ir arī atmiņas un runas traucējumi. «Pazūd doma, nenāk miegs,» atklāj Dzidra.
Precīzu datu, cik Latvijā ir cilvēku ar Parkinsona slimību, nav, atzīst P. Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers. Valsts iestādes uzskaita pacientus, kuri lieto slimības ārstēšanai paredzētus medikamentus, lai arī ar šo neizārstējamo slimību neslimo. Pēc šiem datiem, Latvijā ir ap 5000 Parkinsona slimības pacientu, lielākā daļa vecāki par 70 gadiem, tomēr, kā norāda ārsts, pēdējos gados šī slimība kļūst par 45–50 gadus vecu pacientu problēmu. Parkinsona un Alcheimera slimības ir izplatītākās neirodeģeneratīvās saslimšanas, kuru izpētei pasaulē tiek atvēlēts ļoti daudz pūļu. A. Millers īsumā paskaidro, ka Parkinsona slimību izraisa ķīmiskas vielas – dopamīna – deficīts, pacientam veidojas smadzeņu bojājumi, kuri izraisa traucējumus – muskuļu vājumu, gaitas traucējumus, trīci. Profesors arī norāda, ka pasaulē aizvien vairāk runā par šīs slimības ietekmi arī uz pacienta garīgo veselību – depresiju, halucinācijām, komunikācijas grūtībām.
Latvijā līdz šim nav bijusi organizācija Parkinsona slimības pacientiem. Paciente Dzidra atklāj, ka cilvēki ir sadūšojušies un gatavojas nodibināt biedrību. «Medikamentu jautājums būtu pirmais, ko mēs paceltu valsts līmenī, jo pašlaik slimības ārstēšanai valsts kompensē zāles 75% apmērā, daudzi pacienti nevar samaksāt līdzmaksājumu,» atzīst Dzidra. Viņas gadījumā šīs maksājums ir 60 lati mēnesī. Parkinsona pacientiem nav kontaktu, nekādas informācijas par aprūpi, rehabilitāciju. «Tas ir jāmaina,» saka Dzidra. Pacienti cits citam var palīdzēt.
A. Millers skaidro, ka noteikt, vai cilvēkam patiešām ir Parkinsona slimība vai tikai kāds no simptomiem, kas ir līdzīgs šai slimībai, nav viegli. Nereti pacienti ir ārstu uzraudzībā pat piecus gadus. Tomēr Latvijā pacienti gandrīz vienmēr nonāk pie ārsta pārāk vēlu. Pašlaik ar gēnu analīzēm noteikt, vai cilvēkam varētu attīstīties Parkinsona slimība, Latvijā nav iespējams. «Mēs vērojam pacientu dinamikā, uzreiz ar zālēm virsū nemetamies, veicam izmeklējums, novērtējam smadzeņu struktūru, pārbaudām asinsvadu plūsmu, jo var būt kāda vaskulāra saslimšana. Ir arī iespējams veikt neirofunkcionālos izmeklējumus,» stāsta A. Millers. Viens no dārgākajiem izmeklējumiem ir spektra analīze, kam valsts noteikusi striktas kvotas. Tieši pēc šāda izmeklējuma Dzidrai apstiprināja Parkinsona slimību.
***
Parkinsona slimība
Parkinsona slimību mēdz dēvēt par trīcošo paralīzi, jo pacientam vērojamas plašas nekontrolējamas muskuļu kustības.
Lēni progresējoša neirodeģeneratīva slimība, ko izraisa ķīmiskas vielas – dopamīna – deficīts smadzenēs
Eiropā no Parkinsona slimības cieš vairāk nekā 1,2 miljoni pacientu
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākSlēgs Latvijas gaisa telpas zonu pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju
No ceturtdienas, 11. septembra plkst. 18.00 vismaz uz vienu nedēļu – līdz 18. septembrim – tiek slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. “Krievijas...
Lasīt tālākAizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Esam nodrošinājuši papildu vairāk nekā 45 miljonus eiro armijas kaujas spējām. Īpaša prioritāte – pretgaisa aizsardzības stiprināšana”
Aizsardzības ministrija ir pārskatījusi 2025. gada plānoto budžetu, lai rastu iespējas papildu ieguldījumiem prioritāro kaujas spēju attīstībai. Kritiski izvērtējot ilgtermiņa saistības,...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi...
Lasīt tālākEiropas Komisija plāno Latvijai atvēlēt 5,68 miljardus eiro Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanai
Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par provizorisku finansējuma sadalījumu 150 miljardu eiro apmērā jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumam, kas paredzēts aizsardzības...
Lasīt tālākNedēļas nogalē galvaspilsētā atzīmēs Tēva dienu
Šogad Tēva dienas gājiens un festivāls notiks jau divpadsmito reizi, un tas gaidāms svētdien, 14. septembrī. Gājiens, kā ierasts, sāksies plkst. 12.00 Brīvības laukumā, taču šoreiz pulcēšanās...
Lasīt tālākIedzīvotāji visumā labi informēti par savām tiesībām, taču valsts sniegtajai informācijai jābūt vieglākā valodā
Labi informēti par savām tiesībām ir 61% Latvijas iedzīvotāju, taču vairāk nekā puse (52%) norāda, ka valsts sniegtā informācija par tiesību aktiem varētu būt vieglāk saprotama. Pirmajā...
Lasīt tālākEiropas mobilitātes nedēļā norisināsies tradicionālais Rīgas Tvīda brauciens
Eiropas mobilitātes nedēļā 20. septembrī Rīgā norisināsies Rīgas Tvīda brauciens – viens no elegantākajiem un gaidītākajiem notikumiem Latvijas velo kultūrā. Rīdzinieki un pilsētas...
Lasīt tālākPretmobilitātes un mobilitātes pasākumus austrumu robežas stiprināšanai varēs īstenot raitāk, konceptuāli lemj Saeima
Lai stiprinātu iespēju ātri īstenot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus, Saeima ceturtdien, 4.septembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja jauna Pretmobilitātes infrastruktūras...
Lasīt tālākKozlovskis: Nevienam iekšlietu dienestam netiks noņemta izdienas pensija
Vakar, 2. septembrī, Ministru kabinets izskatīja un pieņēma Valsts kancelejas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”. Pēc diskusijām valdības sēdē,...
Lasīt tālāk