• Tweet

Pensionāriem, kuru pensijas ir mazākas par 285 eiro, indeksācijas rezultātā pensija palielināsies mazāk nekā pensionāriem, kuriem pensijas lielākas par šo skaitli, norāda Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis jelgavnieks Jānis Felsbergs.

Viņš NRA.lv rāda savus aprēķinus, kas apliecina šīs bažas. Pēc pensionāra domām, tas vēl vairāk padziļinās sociālo nevienlīdzību pensionāru vidū. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sākusi diskusiju par šāgada indeksāciju, un, lai gan sākotnēji šķita, ka par šo jautājumu jau nu ir skaidrība, pēdējā sēde rada šaubas.

Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi pirmajam lasījumam pieņēma valdības sagatavotos grozījumus pensiju likumā, kas paredz šoruden indeksēt pensijas, kā arī noteica, ka likumprojekts būs steidzams. Steidzamību lūdz Labklājības ministrija (LM), argumentējot, ka šī indeksācija ir sarežģītāka un nepieciešams laikus tai sagatavoties. «Pērn rudenī indeksējām pensijas, kuras nepārsniedza noteiktu summu, taču šoreiz jāindeksē visas pensijas, bet noteikts apmērs,» skaidro LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.

Pensiju likuma grozījumi paredz pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskatīt reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no algas reālā pieauguma procentiem. I. Alliks atgādina: saskaņā ar pensiju likuma pašreizējo variantu pensijas arī tiktu indeksētas, «taču mēs analizējām apstākļus un secinājām, ka pieaugums nebūtu ievērojams». Ar likuma grozījumiem piedāvātais variants, pēc I. Allika teiktā, ir «labi aizmirsts vecais», jo šāds indeksācijas variants – izmantot gan inflācijas rādītāju, gan algu pieaugumu – bijusi jau sākotnēja iecere pirms vairākiem gadiem.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš sacīja, ka pensionāri šādam variantam piekrituši, jo «citādi būtu bezjēdzīgas diskusijas», taču LPF atbalstīja citu variantu – pieaugumu, kas veidojas, indeksējot 285 eiro, attiecināt jeb pielikt visām pensijām. Tad mazāko pensiju saņēmēji nebūtu zaudētāji. Gan A. Siliņš, gan J. Felsbergs norādīja: indeksējot pēc LM shēmas, ieguvēji ir tie, kuriem pensijas ir 285 eiro un vairāk, jo viņiem pieaugums būs lielāks. Jo mazāka pensija, jo mazāks būs pieaugums. Saeimas komisijā izvērtās karstas diskusijas, kā tas allaž ir par pensijām. Bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele aicināja nejaukt divas lietas – mazo pensiju problēmu un indeksāciju. Viņa arī aicināja apdomīgāk runāt par sociālā budžeta uzkrājumu, jo Ukrainas krīzes kontekstā var rasties ekonomiskas problēmas un «šī var būt pēdējā indeksācija».

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa atzina: lai arī valdība ir pieņēmusi lēmumu veikt indeksāciju šogad tieši šādā veidā, FM tomēr ir iebildumi saistībā ar fiskālo disciplīnu. Saeimu drīzumā sasniegs neatbilstības ziņojums, jo plānotā indeksācija neiekļaujas tajā budžeta rāmī, kas ir pieņemts vairākiem gadiem uz priekšu, un, ja ir plānoti papildu izdevumi (un šogad pensiju indeksācijai ir nepieciešama papildu nauda), tad teorētiski valdībai ir jānolemj, kurā jomā izdevumus samazināt. Tajā pašā laikā FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne sacīja, ka finanšu ministrs Andris Vilks ir atbalstījis lēmumu indeksēt pensijas, taču FM pienākums ir informēt par neatbilstību fiskālajai disciplīnai.

***

PENSIJAS

• Indeksējot 150 eiro pensiju – pieaugums 5,25 eiro

• Indeksējot 285 eiro pensiju – pieaugums 9,96 eiro

Avots: J. Felsbergs