• Tweet

Biedrība “Dzīvnieku brīvība” atzinīgi vērtē nozares organizāciju un AS “Alūksnes putnu ferma” pausto gatavību dialogam un pieņem uzņēmuma publiski pausto uzaicinājumu klātienē pārliecināties par dzīvnieku labturības apstākļiem ražotnē. “Dzīvnieku brīvība” vienmēr ir bijusi un arī turpmāk būs atvērta profesionālai, faktos balstītai sarunai ar ražotājiem, uzraugošajām iestādēm un politikas veidotājiem. Biedrības mērķis nav diskreditēt nozari, bet nodrošināt dzīvnieku labturību un patērētāju tiesību ievērošanu.

Vienlaikus ir būtiski atgādināt, ka saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) biedrībai sniegto rakstisko atbildi PVD ārpuskārtas, nepieteiktā pārbaudē konstatēja, ka divās novietnēs, kas reģistrētas kā kūts sistēmas, vairākos sektoros bija aizvērtas kombinēto iekārtu sānu konstrukcijas, izveidojot sprostu konfigurāciju, kurā putni nevarēja brīvi pārvietoties un tiem nebija pieejami pakaiši. Par šo administratīvo pārkāpumu PVD ir arī piemērojis sodu.

Biedrība vērš uzmanību, ka īpaši nozīmīgs ir pārbaudes formāts. Šī pārbaude, atsaucoties uz biedrības traukses celšanu un īpašu lūgumu nebrīdināt uzņēmumu, tika veikta ārpus kārtas, bez iepriekšēja brīdinājuma. Tieši šādi iespējams objektīvāk izvērtēt ikdienas praksi. Savukārt PVD plānveida pārbaudes parasti ir retas, iepriekš pieteiktas un uzņēmumam paredzamas, kas ļauj sagatavoties. Tas pats attiecas uz pašu uzņēmumu organizētām “atvērto durvju dienām” – tās demonstrē īpaši sakoptu un iepriekš sagatavotu situāciju, nevis ikdienas darba režīmu. Tas nav pārmetums konkrētam uzņēmumam, bet gan sistēmiska kontroles problēma, kas raksturīga visā nozarē, uz ko biedrība vērsusi uzmanību jau iepriekš.

Maldināšanas iespēja ir galvenais iemesls, kāpēc starptautiskajā praksē vistu turēšana kombi sistēmās netiek pielīdzināta turēšanai kūtīs (ārpus sprostiem). Tā, piemēram, Austrijā pēc vairākkārtējas ražotāju pieķeršanas uzdodot sprostus par kūtīm, par olu marķēšanu atbildīgā iestāde pieņēma lēmumu, ka par kūtīs dētām olām (jeb kā nr. 2) ir marķējamas olas tikai tādās ražotnēs, kurās nav iespējama sprostu aizvēršana, fiksējot sprostu vārtiņus atvērtā stāvoklī un tos noplombējot vai pilnībā demontējot.

Daudzi pārtikas uzņēmumi eksplicīti norāda uz kombi sprostu nepieņemamību – “Mēs vairs nepārdodam olas [..] no kombinētajām dēšanas sistēmām, jo tās ir salīdzināmas ar parastajām sprostu sistēmām.” (LIDL Spānija), “[..] klāstā vairs nav olu, kas iegūtas no saimniecībām ar kombinētajām dēšanas sistēmām.” (LIDL Itālija), “‘kombinētās’ sprostu sistēmas nav atļautas” (AG Metro), “100% svaigo olu [..] nāk no vistām, kas [..] netiek turētas kombinētajās sistēmās” (Mercadona), “Atvērto sprostu sistēmu (tā saukto ‘combi’) aizliegums. Šīs ‘combi sistēmas’ ir visas sistēmas, kas ļauj vistas iesprostot, pateicoties durvju un iekšējo starpsienu klātbūtnei, un kas var ierobežot to pārvietošanās brīvību konkrētā voljēra stāvā.” (E.Leclerc) utt.

Attiecībā uz “Alūksnes putnu fermas” apgalvojumu, ka kombinētās sistēmas kūtīs nerada nekādas papildu priekšrocības un kalpo vien tehniskām vajadzībām, jāuzdod loģisks jautājums: ja šādu priekšrocību nav, tad kāpēc netiek demontētas sānu daļas, kas rada manipulācijas iespējas? Biedrība jau iepriekš ir aicinājusi ražotājus novērst šo manipulācijas iespēju – demontēt aizveramās konstrukcijas, kas ļauj kūts sistēmu faktiski pārvērst sprostu režīmā.

Ņemot vērā, ka citās novietnēs ir uzstādītas pilnvērtīgas kūts sistēmas bez šādām manipulācijas iespējām, tas uzskatāmi pierāda, ka putnu īslaicīga iesprostošana nav tehnoloģiski obligāta vajadzība kūts sistēmas darbībai. Ja uzņēmums patiešām uzskata, ka sprosta režīma esamība nedod priekšrocības, tad to demontāža būtu vienkāršs veids, kā kliedēt sabiedrības bažas un stiprināt uzticību.

Mēs arī uzsveram, ka jautājums nav tikai par vienu administratīvu pārkāpumu. Runa ir par patērētāju uzticību marķējumam. Ja sistēma tehniski pieļauj situāciju, kurā putni var atrasties un periodiski atrodas sprostos, bet produkts tiek tirgots kā “kūtī dēts”, tas rada objektīvu risku maldināšanai – pat ja interpretācijas par konkrētā brīža normatīvo piemērošanu atšķiras.

Tāpēc biedrība ir arī vērsusies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar lūgumu izvērtēt komercprakses atbilstību patērētāju tiesību regulējumam. Šis ir arī patērētāju tiesību jautājums, ne tikai labturības diskusija.

“Dzīvnieku brīvība” respektē uzraugošo iestāžu kompetenci un lēmumus. Taču demokrātiskā sabiedrībā arī nevalstiskajām organizācijām ir pienākums aktualizēt sistēmiskus riskus, ja tie kļūst redzami. Biedrības mērķis ir panākt skaidru, nepārprotamu regulējumu, kas atbilst sabiedrības vairākuma interesei uz dzīvnieku aizsardzību un nepieļauj tehnisku iespēju manipulēt ar turēšanas režīmu un patērētāju uzticību.

Esam gatavi konstruktīvam dialogam ar uzņēmumu, nozares organizācijām un politikas veidotājiem, lai kopīgi rastu risinājumu, kas vienlaikus aizsargā dzīvniekus, patērētājus un nodrošina godīgu konkurenci tirgū. Tieši skaidri noteikumi un tehniski nepārprotamas sistēmas ir labākais veids, kā stiprināt gan nozares reputāciju, gan sabiedrības uzticēšanos.