• Rīga
    Clear
    13°C
     
15/05/2018, Kategorija: Svarīgākais, Veselība

Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par “pagarināto normālo” darba laiku, ir neatbilstoša Satversmei, spriedumā atzinusi Satversmes tiesa (ST).

2017. gada 22. novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, ar ko Ārstniecības likuma pārejas noteikumos tika ietverts 30. un 31. punkts.

Ārstniecības likuma 30. punkts paredz, ka 2018. gadā ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, ar to piekrišanu varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā, t. i., 10 stundas virs Darba likumā paredzētā normālā darba laika, bet no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 45 stundas nedēļā.

Savukārt Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punkts paredz: ja tiek noteikts pagarinātais normālais darba laiks, darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam: no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ne mazāk kā 1,20 noteikto stundas algas likmju apmērā, savukārt no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ne mazāk kā 1,35 noteikto stundas algas likmju apmērā.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma grozītā veidā vēl joprojām ir spēkā esoša. Proti, Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punkts pēc būtības turpina uzturēt ar Ārstniecības likuma 53.1 panta septīto daļu iedibināto kārtību attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmi. Likumdevējs samaksai par pagarināto normālo darba laiku joprojām ir noteicis zemāku likmi nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Līdz ar to tiesvedība lietā ir turpināma, pārbaudot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punkta satversmību.

Satversmes tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā salīdzināmā situācijā atrodas visi nodarbinātie, kuriem noteiktais darba laiks pārsniedz normālo darba laiku Darba likuma izpratnē. Apstrīdētā norma rada atšķirīgu attieksmi pret pagarināto normālo darba laiku strādājošajām ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas. Tām personām, kuras strādā pagarināto normālo darba laiku, darba samaksas likme joprojām ir zemāka nekā Darba likumā noteiktā virsstundu darba apmaksas likme.

Lai noteiktu, vai likumdevēja noteiktajai atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, jāpārbauda, vai atšķirīgajai attieksmei ir leģitīms mērķis. Paužot apsvērumus par apstrīdētajā normā noteiktās atšķirīgās attieksmes saglabāšanu pārejas periodā, likumdevējs norādīja, ka ir vērtētas valsts budžeta iespējas un ņemta vērā nepieciešamība ievērot Fiskālās disciplīnas likuma prasības. Šīs izvērtēšanas rezultātā par piemērotāko risinājumu esot atzīta pakāpeniska atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika triju gadu periodā.

Satversmes tiesa atzīst, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norāda, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Likumdevējam, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, ir pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi. Izskatāmajā lietā attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis. Līdz ar to atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam.

Tā kā apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, nav nepieciešams vērtēt tās atbilstību Satversmes 107. pantam.

Satversmes tiesa nosprieda atzīt Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Foto: Shutterstock

667 skatījumi




Video

Nacionālā apvienība kā premjera amata kandidātu izvirza Robertu Zīli

21/05/2018

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (NA) valde izlēmusi 13. Saeimas vēlēšanās par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīt Eiropas Parlamenta...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Baltijas valstīs izaugsme apsteidz prognozes

21/05/2018

Baltijas valstīs izaugsme apsteidz prognozes, tomēr saspīlētā situācija darba tirgū tempus palēninās, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā Nordic Outlook. 2018....

Lasīt tālāk
Video

Ušakovs sola nekandidēt Saeimas vēlēšanās

21/05/2018 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņojis, ka nekandidēs domes vēlēšanās, kā arī pauda, ka darīs visu, lai viņa pārstāvētā partija "Saskaņa" nevirzītu viņu par premjera amata kandidātu...

Lasīt tālāk
Video

Dombrovskis: Čaulas kompāniju samazināšana atstās ietekmi uz Latvijas ekonomiku

21/05/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Nerezidentu un tā saucamo čaulas kompāniju apkalpošanas samazināšana Latvijas komercbankās ietekmēs Latvijas ekonomiku, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais Latvijas premjers,...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomists: Latvijas ekonomikā pozitīvās tendences saglabāsies

21/05/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Satraukties par finanšu krīzi nav nepieciešams, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja “SEB Banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņš norādīja,...

Lasīt tālāk
Video

VID pievērsīs uzmanību bankas kontiem ar visaugstāko riska pakāpi

21/05/2018

Saņemot ziņojumus no bankām par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs identificēt fiziskās personas ar visaugstāko...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākumā gaidāms lietains un samērā vēss laiks

21/05/2018

Nedēļas sākumā Latvijā gaidāms lietus, bet nedēļas otrajā pusē nostiprināsies jauns anticiklons un nokrišņi mitēsies, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Darba...

Lasīt tālāk
Video

Līdzsvarojot sašķiebto Latvijas mediju telpu

18/05/2018 | Autors: Alberts Jodis, Nacionālās mediju grupas vadītājs

Bieži dzirdam, ka žurnālistu pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem politikā un sabiedrībā kopumā. Žurnālistikas ētikas kodekss nosaka,...

Lasīt tālāk
Video

Par krāpnieciskām darbībām iepirkumos aiztur divas VUGD amatpersonas

18/05/2018

Aizdomās par krāpšanu personu grupā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu šonedēļ Iekšējās drošības birojs aizturēja divas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)...

Lasīt tālāk
Video

Karaliskās kāzas veicinās Lielbritānijas ekonomiku

18/05/2018 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Sestdien, 19. maijā, norisināsies viens no gaidītākajiem notikumiem Lielbritānijas vēsturē - karaliskās kāzas. Paredzams, ka prinča Harija un aktrises Meganas Mārklas kāzas valsts ekonomikā...

Lasīt tālāk