• Tweet

Lielākā problēma valstī ir tāda, ka mums nav stratēģiju un ir tikai reformu plāni, intervijā “Neatkarīgajai” atzina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

Pēc viņas sacītā, vienota dienesta izveide bija veiksmīga reforma. “Tas noteikti ir veiksmes stāsts, jo šai reformai ir ļoti daudz ieguvumu. Vispirms iedzīvotāji ieguva ātrāku, kvalitatīvāku, pieejamāku neatliekamo palīdzību, jo tika izveidots vienots zvanu centrs, kas pieņem izsaukumus. Mūsu darbā ir iesaistīts vairāk moderno tehnoloģiju gan izsaukumu pieņemšanā, gan brigāžu darbā. Iepriekš, pirms šīs reformas, katra mašīna bija citādi aprīkota, uz izsaukumiem brauca ļoti dažādas brigādes – gan dažāda veida automašīnas, atšķirīgi nokomplektētas, gan mediķu ziņā – dažādas. Tagad prasības ir vienotas, aprīkojums ir vienots, medikamentu bāze ir vienota, un pie pacienta brauc brigādes, kuras profesionāli sagatavotas pēc vienotiem kritērijiem. Vienota dienesta izveide notika ekonomiskās krīzes laikā, kad bija jāsaglābj un jānotur pati dienesta pamata funkcija – glābj cilvēku dzīvības,” norādīja Cipule.

Viņa norādīja, ka dienestā iekšēji bija nobriedis pieprasījums pēc pārmaiņām. “Pagājušais gads bija ļoti smags un situācija bija nokaitēta, un dienestam jauns vadītājs, turklāt ne no pašu mediķu vidus – uzticības kredīta man nebija. Bet pati krīze būtu bijusi neatkarīgi no tā, kas būtu dienesta direktors. Iepazīstoties ar dienesta resursiem, es pat domāju, vai neteikt nē šim amatam, tajā pašā laikā redzēju lielu potenciālu cilvēkos. Ja nebūtu vēlēšanu gads, daudz kas būtu noticis mīkstāk, taču vēlēšanu gados veselības aprūpi un solījumus ap to loka, kā vēlas. Kritisks brīdis izveidojās tad, kad tika atcelts pagarinātais normālais darba laiks, kas mainīja mediķu iespējas strādāt virsstundas, ko vēl pasliktināja ziņa par to, ka nebūs algu palielinājuma, jo realitātē stundu samazinājums nozīmēja arī darba algas samazinājumu, kam darbinieki pilnībā nebija gatavi. Arī es nebiju tam gatava. Jo es nepārtraukti teicu, ka mums jārāda, ka esam efektīvi, ka mums nevajag naudu papildus vienkārši tāpat… Tāpēc mediķu reakcija bija saprotama – viņi nezināja, cik stundu būs jāstrādā, kādu algu saņems,” sacīja NMPD direktore.

Pēc viņa sacītā pie situācijas, kāda izveidojusies NMPD, lielākoties vainojami politikas veidotāji. “Tas ir raksturīgs mūsu valstij kopumā, mums nav stratēģiju, ir tikai reformu plāni, un, manuprāt, medicīnas nozarē nav šāda stratēģiska skatījuma, ne attiecībā uz cilvēkresursiem, ne vispār. Mēs reaģējam uz konkrētu problēmu, bet nevērtējam riskus, kā nodrošināsim darbu, ja veiksim pārmaiņas vienā posmā. O, mums būs lielākas algas, būs vairāk darbinieku – tā ir primitīva domāšana. Viss neapstājas tikai pie algu palielināšanas,” uzsvēra Cipule.

“Saprotams, ka darbiniekiem ir grūti pieņemt izmaiņas un sākums vienmēr ir smags. Piemēram, ja runājam par divu cilvēku brigādēm, kādas tagad dienestā veidojam, sākumā ir grūti pieņemt. Ja nozarē resursi būtu plānoti pirms desmit gadiem, šādas situācijas varētu paredzēt un risināt. Mēs varam, protams, izveidot tādu sistēmu, kur pēc stingra algoritma, ņemot vērā, cik mums ir brigāžu, brauktu uz izsaukumiem, bet tad tie būtu tikai neatliekamie izsaukumi, kurus varētu nosegt. Kas notiktu situācijās, kur veciem cilvēkiem lauku viensētās paliek slikti un tuvumā nav neviena? Attālākajos pagastos, kur nav ģimenes ārsta, kritiskā situācijā cilvēks var paļauties tikai uz mums. Kopumā tas ir visas nozares jautājums, ne tikai mūsu dienesta atbildība. Mēs strādājam pie savas dienesta iekšējās stratēģijas, tomēr tāda ir nepieciešama valstiskā līmenī, atkarībā no tā, kādu ceļu valsts plāno iet veselības aprūpē,” turpināja NMPD vadītāja.

Vaicāta, vai ir zināms, kādas būs dienesta mediķu algas nākamgad, viņa atzina, ka paļaujos uz to, ka tiks pildīti pieņemtie lēmumi un būs solītie 20 procenti papildus.

“Vienlaikus mēs esam raduši iespējas darbiniekiem pelnīt vairāk – tiem, kuri strādā uz brigādēm Rīgā, viena mediķa brigādē; kuri strādā par mentoriem studentiem. Mums ir izdevies palielināt riska piemaksu līdz maksimālajai robežai,” piebilda Cipule.