Neparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos

Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25 %) būtu spiesti meklēt tuvinieku palīdzību vai izmantot bankas aizdevumu, liecina Luminor bankas aptaujas* dati. 48 % iedzīvotāju šādā situācijā izmantotu personīgos uzkrājumus, bet šādus izdevumus 1400 eiro vērtībā segtu no tekošajiem ienākumiem.
Neparedzēti izdevumi vidējās mēnešalgas apmērā, kas ir aptuveni 1400 eiro, daļai iedzīvotāju kļūtu par nopietnu izaicinājumu, ja tie būtu jāsedz nekavējoties. Skaidrojot, no kādiem līdzekļiem iedzīvotāji segtu šāda apmēra neparedzētus izdevumus, lielākā daļa izmantotu savus personīgos uzkrājumus, bet katrs ceturtais šādu summu būtu spiests aizņemties – 14 % aizņemtos no ģimenes locekļiem vai draugiem un 11 % izmantotu bankas aizdevumu vai kredītlīniju. Savukārt gandrīz tikpat liela iedzīvotāju daļa (12 %) izdevumus segtu no tekošajiem ienākumiem (piemēram, no savas algas vai pensijas).
“Ir pozitīvi, ka gandrīz puse iedzīvotāju pēkšņus izdevumus vidējās algas apmērā spētu segt no personīgajiem uzkrājumiem, taču tas vienlaikus nozīmē, ka tikpat lielai sabiedrības daļai tas varētu sagādāt grūtības. Mūsu novērojumi liecina, ka cilvēki aizvien biežāk ir spiesti aizņemties neparedzētām situācijām, kuras nevar atlikt – piemēram, pēkšņām veselības problēmām, zobārsta apmeklējumam vai automašīnas remontam, santehnikas nomaiņai. Katrs trešais iedzīvotājs patēriņa kredītu uzskata par risinājumu neparedzētiem izdevumiem vai ārkārtas situācijām. Tajā pašā laikā nozīmīgs izdevumu mērķis, kam iedzīvotāji piesaista patēriņa kredītu, ir mājokļa remonts un labiekārtošanas darbi – sākot no negaidītu mājokļa bojājumu novēršanas, piemēram, applūdēm, beidzot ar skolnieka istabas sagatavošanu jaunajam mācību gadam. Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir pietiekami personīgie uzkrājumi. Tāpēc iesakām dzīves garumā veidot “drošības spilvenu”, ideālā gadījumā vairāku mēnešalgu apmērā, kas palīdzēs vienkāršāk un arī nedaudz bezrūpīgāk sagatavoties šādām situācijām,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Vīrieši jūtas finansiāli stabilāki, jo vairāk nekā puse jeb 51 % izmantotu savus uzkrājumus, kamēr sieviešu vidū šādu gatavību pauž 45 %. Savukārt banku pakalpojumus neparedzētu izdevumu gadījumā vidējās mēnešalgas apmērā biežāk izvēlas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kā arī jaunieši no 18 līdz 29 gadiem.
Vēl par tēmu:
Dzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālāk