• Tweet

Farmācijas tirgus Latvijā ir ļoti koncentrēts. Situācija regulētā tirgū, kurā nesamērīgi dominē daži lielie spēlētāji, ir vērtējama kā konkurenci ierobežojoša un tirgus attīstību bremzējoša, uzsvēra ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro darba grupas nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei pirmajā sēdē.

“Un tas ir būtisks šķērslis taisnīgas un ekonomiski pamatotas medikamentu cenu politikas nodrošināšanai. Lai rastu labākos risinājumus medikamentu cenu samazināšanai, svarīgi izanalizēt situāciju tirgū un objektīvi novērtēt cenas ietekmējošos faktorus, no kuriem varam atteikties,” uzsvēra ekonomikas ministrs.

Kā informējām jau iepriekš, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro šā gada aprīlī izveidoja darba grupu nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei ar mērķi izstrādāt priekšlikumus konkurences veicināšanai farmācijas tirgū, veicinot valdības deklarācijas 139. punkta izpildi. Darba grupas uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus konkurences veicināšanai farmācijas tirgū, lai Latvijas iedzīvotājiem medikamenti kļūtu lētāki un pieejamāki. Darba grupā iekļauti eksperti no Konkurences padomes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra, kā arī Ekonomikas ministrijas.

Darba grupas pirmās sēdes laikā Konkurences padome informēja par aktivitātēm, kādas tā veikusi iepriekšējos gados, lai pētītu situāciju zāļu tirgū Latvijā. Sēdes laikā ekonomikas ministrs uzdeva ekspertiem divu nedēļu laikā sagatavot detalizētāku informāciju par zāļu tirgus pašreizējo situāciju un apzināt normatīvo aktu prasības šajā jomā.

“Kā ekonomikas ministrs esmu identificējis problēmas farmācijas tirgū, kas neļauj šim tautsaimniecības sektoram pilnvērtīgi attīstīties. Ņemot vērā medikamentu augsto cenu Latvijā, jāapzina konkurenci ierobežojošie noteikumi un jārod risinājumi, kā zāļu cenas varam samazināt,” pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Farmācijas nozare un medikamentu tirgus ir specifisks un sarežģīta joma. Ministrs saskata to, ka daudzlīmeņu attiecībās starp ražotājiem, lieltirgotavām, aptieku tīkliem, slimnīcām, ārstiem un klīnikām bieži netiek vērtētas iedzīvotāju vajadzības un maksātspēja, ķēdes dalībniekiem cenšoties maksimāli nopelnīt.

Foto: Valsts kanceleja