• Rīga
    Partly cloudy
    13°C
     
19/05/2017, Kategorija: Kurzeme, Novados, Svarīgākais
Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Pašvaldību vēlēšanu gaisotnē nereti nākas aizdomāties par pārmaiņām, ko sola viena partijas pēc otras. Bezmaksas transports, uzņēmējdarbības attīstība, bezdarba mazināšana, lielākas algas, pabalsti un vēl un vēl… šie solījumi izklausās tik skaisti, ka neviļus liek domāt, ka pēc to ievēlēšanas sāksies īsti zelta laiki. Taču ko piedāvāt pilsētai, kurai jau viss ir? Jā, runa ir Ventspilī, kurā mūsdienās ir viena no skaistākajām un bagātākajām Latvijas pilsētām.

Ar skaļiem saukļiem par pārmaiņu nepieciešamību Ventspilī nākusi klajā trīs politisko partiju – Vienotības, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts “Ventspils atdzimšanai un uzplaukumam”. Saraksts ar bijušo ministru Ģirtu Valdi Kristovski visiem spēkiem cenšas pārliecināt vēlētājus balsot par viņiem, taču iepazīstoties ar partijas programmu nākas secināt, ka tukšu solījumu vietā viņi piedāvā atklātus melus. Nepārtraukti diskutējot par un ap dzīvi Ventspilī, partija skaļi pauž, ka ir pārmaiņu vēstneši, kas vēlas uzklausīt visas sabiedrības grupas, lai labāk saprastu, ko vēlas ventspilnieki. Opozīcija nepārtraukti uzsver, ka “bagātākā Latvijas pilsēta jau vairākus gadus piedzīvo būtisku saimniecisku un demogrāfisku lejupslīdi, kas negatīvi ietekmē pilsētas iedzīvotāju labklājību.”

Pēc opozīcijas sacītā, Ventspils piedzīvo redzamu saimniecisku lejupslīdi, kas mazina pilsētas iedzīvotāju labklājību un ticību rītdienai. Solot nenodarboties ar ārišķību, partija liek satraukti domāt, ka Ventspils varētu kļūt pelēka un neredzama, savukārt uzsvērtie vārdi, ka “Ventspils piedzīvojusi lejupslīdi” galīgi nesaskan ar reālo situāciju, kurā pilsēta nodrošina neskaitāmas darba vietas, atver jaunas rūpnīcas un ir attīstījusies kā starptautisks nozīmes tranzīta centrs. Ja atskatāmies vēsturē, vēl pirms divdesmit pieciem gadiem Ventspilī šādas izaugsmes nebija un šodienas ekonomikas rādītāji daudziem varētu būt liels pārsteigums. Ieskatoties dažos no tiem, secināms, ka pilsētā liela uzmanība tiek pievērsta tieši iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, arī ar budžetu pilsēta rīkojas gudri un izsvērti.

Ja skatāmies uz finanšu datiem, tad Ventspils pašvaldībā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām ir vismazākie aizņēmumi – kopējās saistības investīciju projektu realizācijai uz 2017. gada sākumu ir 3,82 milj. eiro, kas ir tikai 2,42% no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pašvaldības kopējie izdevumi noteikto funkciju nodrošināšanai, t. sk. iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai, 2017. gadā plānoti 67,29 milj. eiro apmērā. Tādējādi uz 2017. gada beigām paredzams naudas līdzekļu atlikums gandrīz 10 milj. eiro apmērā. Kā jau ierasts, īpaša vērība pilsētā tiek pievērsta kultūras pasākumu finansēšanai, tostarp dažādu atlaižu nodrošināšanai iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Tāpat Ventspils ir trešā pilsēta, kas veic vislielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, novirzot līdzekļus citu pašvaldību vajadzībām. Vislielākās plānotās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir Rīgas pilsētas domei, kas iemaksās 91,8 miljonus eiro, Jūrmalas pilsētas domei, kas iemaksās 10,8 miljonus eiro un Ventspils pilsētas domei, kas iemaksās teju divus miljonus eiro. Tātad Ventspils ir viena no tām pilsētām, kas balsta ne tikai savas pilsētas iedzīvotāju, bet arī visas Latvijas labklājību.

Protams, Ventspils rūpējas arī par saviem iedzīvotājiem, kā piemērs tam ir fakts, ka pilsētā ir viens no augstākajiem iedzīvotāju labklājības līmeņiem. Salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, Ventspils uzrāda labus rezultātus. Piemēram, 2015. gadā Ventspils bija starp tām republikas pilsētām, kuras piedāvāja augstāko atalgojumu – vidējā bruto alga bija otrā lielākā starp republikas pilsētām – 917 eiro. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka šodien ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret pilsētas iedzīvotāju skaitu ir proporcionāli visaugstākais (46%) starp republikas nozīmes pilsētām.

Kā zināms, 2017. gadā turpināsies aktīvs darbs, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējuma apguvi. ES fondu projektu finansējums uz 1000 iedzīvotājiem 2012.–2015. gadā bija vairāk nekā 3 miljoni eiro. Īstenojot projektus ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu palīdzību, Ventspils pilsētas pašvaldība nodrošina būtisku darba apjomu komersantiem – būvniekiem, preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuri savukārt nodrošina darba vietas pašvaldības iedzīvotājiem.

Šī ir tikai daļa no radītājiem, kas apliecina Ventspils izaugsmi un nepārtraukto attīstību. Lai cik stabila mums šobrīd neliktos Ventspils pilsēta, nevar ignorēt faktorus, kuri apdraud šo izaugsmes tempu. Viens no tiem ir saistīts tieši ar vēlēšanām, kad opozīcijas partijas ir tik ļoti vērstas uz sevi, ka arī reklāmās demonstrē vien egocentrismu un monopolisku retoriku. Domājams gan, ka ventspilnieki zina, kurš patiesi rūpēsies par pilsētas izaugsmi, bet kurš tikai skaisti runās, izmantojot jau paredzamās frāzes.

895 skatījumi




Video

Sausuma dēļ apdraudētas arī augļu, dārzeņu un ogu ražas

22/06/2018

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma...

Lasīt tālāk
Video

Spēkā stājas Eiropas Savienības atbildes tarifi ASV precēm

22/06/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Piektdien stājušies spēkā Eiropas Savienības (ES) muitas tarifi ASV preču importam 2,8 miljardu eiro apmērā. Kā zināms, Eiropas Savienības dalībvalstis noteikušas ievedmuitu vairākām...

Lasīt tālāk
Video

Eirozonas finanšu ministri vienojas par Grieķijas aizdevuma programmas beigām

22/06/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Eirozonas valstu finanšu ministri pieņēmuši lēmumu izbeigt aizdevuma programmu Grieķijai, kura tika uzsākta pirms astoņiem gadiem Grieķijas finanšu krīzes dēļ. Lēmums tika pieņemts,...

Lasīt tālāk
Video

LTRK pārstāvis: OIK darba grupā lielākā daļa laika aizvadīta, skaidrojot esošo situāciju

22/06/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valdības izveidotā augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai daudz laika tērēta skaidrojot sistēmu nezinātājiem. Tā šorīt intervijā...

Lasīt tālāk
Video

KPV. LV finansēšanas lietā aizturētajiem piemērots aizdomās turamā statuss

22/06/2018 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) partijas “KPV.LV” finansēšanas lietā trim aizturētajiem cilvēkiem ir piemērojis aizdomās turamā statusu. Viņiem ir piemēroti ar brīvības...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

22/06/2018

Svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies...

Lasīt tālāk
Video

Saeima galīgajā lasījumā atbalsta pāreju uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

21/06/2018

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai...

Lasīt tālāk
Video

Nedzemdējušas sievietes tomēr arī turpmāk varēs ziedot olšūnas

21/06/2018

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz atcelt aizliegumu importēt un eksportēt donora...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Rasnača uzdevums ir radikāli mainīt maksātnespējas sistēmu

21/06/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (NA), kurš trešdien, 20. jūnijā, izturēja Saeimas uzticības balsojumu, radikāli jāmaina maksātnespējas administrēšanas sistēma, uzskata Ventspils...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

21/06/2018 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) ceturtdien, 21.jūnijā, jau otro reizi izturēja neuzticības balsojumu Saeimā. Ministra demisija tika pieprasīta saistībā ar atklāto krāpšanos...

Lasīt tālāk