• Tweet

Viena no nākamā gada budžeta prioritātēm ir “Moneyval” ziņojumā atklāto nepilnību novēršana, kā arī veselības aprūpes finansēšana un izglītības nozares finansējums, piektdien intervijā Latvijas Radio atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Kā zināms, ministrijas dažādiem pasākumiem pieprasījušas teju miljardu eiro, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka valstij naudas tik daudz nav un ir pieejami vien 130 miljoni eiro.

Ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2020. gadam kopā veido 953,5 miljonus eiro, 2021. gadam – 1 817,4 miljonus eiro un 2022. gadam – 2 139,3 miljonus eiro.

Reirs atklāja, ka saskaņā ar FM prognozi, Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020. gadā augs par 2,8%, tādējādi nākamā gada budžetā nodrošinot papildu līdzekļus teju 600 miljonu eiro apmērā. No šīs naudas 500 miljoni eiro ir jau sadalīti pasākumiem, par kuriem lēmumi tikuši pieņemti iepriekš.

Reirs atklāja, ka liela daļa no pieejamā finansējuma novirzīs medijiem, lai kompensētu sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus. “Agrāk bija tā, ka mediji pieprasa, NEPLP nodod tālāk. Šogad, un process vēl nav beidzies, bija tā, ka mēs vērtējam katru pozīciju. Bija NEPLP pārstāvji, tikšanās. Tika izvērtēta katra pozīcija, bet nav tā, ka kāds pateica – šis būs, šis ne,” atklāja ministrs.

Tāpat nauda tiks novirzīta “Moneyval” ziņojuma uzrādīto nepilnību novēršanai, veselības aprūpes finansēšanai un izglītības nozares finansējums.

“Galvenā prioritāte ir “Moneyval” ziņojuma uzrādīto nepilnību novēršana, bet tur vairāk nepieciešami likumdošanas jautājumi. Bet lielie divi jautājumi ir saistīti ar veselības finansēšanu un skolu finansēšanu. Tie lēmumi, kas tika pieņemti iepriekš, pilnībā atbilst tai izaugsmes prognozei, kas tolaik bija. Ekonomika sabremzējās un mēs plānojam 2,8%, līdz ar to tas nozīmē, ka mēs netikam klāt pie papildus līdzekļiem,” skaidroja ministrs.

Kā zināms, Ministru kabinets (MK) šonedēļ izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020., 2021. un 2022. gadam.

Vislielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (2020. gadam – 279,4 miljonus eiro). Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums nākamajā gadā veido 128,7 miljonus eiro.

Saistībā ar Ministru prezidenta doto uzdevumu kā papildu finansējuma pieprasījums ir iekļauts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Tās īstenošanai 2020. gadam pieprasīts finansējums 1,1 miljons eiro, 2021. gadam 83 miljoni eiro, 2022. gadam 123,8 miljoni eiro un 2023. gadam 101,4 miljoni eiro, tai skaitā prioritāri sakārtojamiem autoceļiem atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un VAS “Latvijas Valsts ceļi” kritērijiem.

Satiksmes ministrija 2020. gadam papildus pieprasījusi 123,2 miljonus eiro. Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešams papildu 88,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai 51,2 miljoni eiro un Labklājības ministrijai 40,5 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešami papildu 34,6 miljoni eiro, Finanšu ministrijai 30,1 miljons eiro, Kultūras ministrijai 28,8 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai 15,4 miljoni eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 15,1 miljons eiro, savukārt Ārlietu ministrijai 14,2 miljoni eiro.

Foto: Valsts kanceleja