• Tweet

Finanšu ministrija no jauna piedāvās apsvērt ieceri nodokļu reformas ietvaros novirzīt 1% no sociālajām iemaksām veselības aprūpei. Kā uzskata finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS), ministrijas piedāvājums iekļaut veselības finansējumu kā daļu no sociālajām iemaksām esošo likmju ietvaros ir vienīgais nopietnais priekšlikums, kā valstij rast papildu finansējumu veselībai.

Kā intervijā laikrakstam “Latvijas Avīzei” pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pārstrukturējot solidaritātes nodokli, sakārtojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu un palielinot minimālo algu, sociālās iemaksas būšot lielākas, turklāt minimālās sociālās iemaksas būs autoratlīdzību saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, līdz ar to sociālā budžeta ilgtspēja stiprināsies.

“Papildu uzkrājums no tām būtu vairāk nekā 100 miljonu eiro gadā. Tāpēc viena procentpunkta iezīmēšanu veselībai varētu atļauties. Šis piedāvājums nav guvis atbalstu, jo Labklājības ministrija grib vēl stiprāku sociālo budžetu. Ja noraida kādu racionālu ideju, tad ir jāpiedāvā labāks variants,” uzskata ministre.

Viņa pauda, ka līdz ar nodokļu reformām 2018.gadā sagaidāms nodokļu ieņēmumu samazinājums par 180 miljoniem eiro.Viņa uzsvēra, ka nodokļu reforma nenozīmē tikai nodokļu samazinājumu, bet pareizu strukturēšanu un godīgāku sadali. “Tas ir svarīgs princips nevienlīdzības mazināšanai, jo turīgākie nedzīvo no algas. Tāpēc samazinām algas nodokli, bet palielinām kapitāla nodokli. Kompensācijas pasākumi ir citos nodokļos, piemēram, akcīzē,” pauda ministre.

Lai arī Reizniece-Ozola esot iestājusies par ambiciozāku progresivitāti nodokļos, tomēr viņa ir pārliecināta, ka no nodokļu sloga samazinājuma visvairāk gūst mazo algu saņēmēji.

Jau vēstīts, ka darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi, paaugstinot neapliekamo minimumu, kā arī minimālo algu.

Nodokļu politikas reformas mērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uz­ņēmumu attīstībā. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū, kā arī nodrošināts, ka nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana ir maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā varētu pieaugt no jauna izsniegto kredītu apjoms, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu un investīcijas.

Foto: Finanšu ministrija