Mikrouzņēmuma nodokļa sistēmu apsver pārveidot par pašnodarbinātā sistēmu
Mikrouzņēmuma nodokļa sistēmu varētu reorganizēt, to pārveidojot par skaidru pašnodarbinātā sistēmu, intervijā Latvijas Radio atzina Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Atis Zakatistovs (“KPV LV”).
Lai arī jau šogad bija paredzēts izvērtēt esošo nodokļu reformu un nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz jaunajām nodokļu pamatnostādnēm, valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņu, visticamāk, pārcels uz nākamo gadu. Tā vietā tiks izvērtēti nodokļu atvieglojumi.
“No dienaskārtības tas [nodokļu reformas pārskatīšana] nav pazudis. Atnāca tikai “tante” pandēmija un visu izgrūstija,” uzsvēra Zakatistovs.
Latvijā patlaban tiek piemēroti 307 nodokļu atvieglojumi dažādās nozarēs. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem 2018. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2,254 miljardi eiro, kas ir 37,7% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Zakatistovs norādīja, ka šogad varētu runāt par īpašiem nodokļu maksāšanas režīmiem.
“Viss mūsu medicīnas budžets ir kā kopgalds – ir tā, ka katrs atnes kaut ko pie tā kopgalda un tie, kas regulāri maksā nodokļus, tie ir likuši daudz un tiem pienākas goda vieta. Bet ir tādi, kas ir likuši maz vai nav likuši neko,” sacīja Zakatistovs.
Pēc viņa sacītā, varētu koriģēt pašnodarbinātā nodokļa režīmu. “Ja cilvēks izvēlas pats nemaksāt par sevi sociālos nodokļus, tad viņš pats par sevi uzņemas atbildību,” sacīja politiķis, norādot arī uz mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošajiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
Viņa ieskatā, mikrouzņēmuma nodokļa sistēmu varot reorganizēt, to pārveidojot par skaidru pašnodarbinātā sistēmu.
“Pašlaik mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji var pieņemt cilvēkus darbā, un tad cilvēki kļūst par ķīlniekiem, jo par viņiem netiek maksātas sociālās iemaksas un viņiem pakalpojumu grozs no valsts varētu būt mazāks. Lai šādā ķīlnieka stāvoklī darba ņēmējs nenonāktu, mikrouzņēmuma nodokli var pārorganizēt tā, ka tas ir tikai cilvēkam, kurš izvēlas nemaksāt veselības nodokli,” atklāja Zakatistovs.
Viņa ieskatā, nodokļu izmaiņām jābūt taisnīgām, godīgām un efektīvām.
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālāk
