• Tweet

Šveices advokāts Dr. Rudolfs Meroni turpina pierādīt, ka viņa jaunrades spējas īpašumattiecību jautājumu risināšanā, kā arī Latvijas likumu interpretācijā ir unikālas un neizsīkstošas.

Šā gada aprīlī Ventbunkers vadība ir deklarējusi un Uzņēmumu reģistrs (UR) ir reģistrējis jaunus a/s Ventbunkers patiesos labuma guvējus. Ja iepriekš Ventbunkers vienīgā patiesā labuma guvēja bija R. Meroni grāmatvede Austrijas pilsone Urzula Haranda (Ursula Harrand), tad kopš 16. aprīļa Ventbunkers ir jau trīs patiesie labuma guvēji. Proti, bez Urzulas Harandas kā Ventbunkers patiesie labuma guvēji ir deklarēti arī Aivars Lembergs un pats Dr. Rudolfs Meroni, vēsta NRA.lv.

Tēvs kontrolē bērnus līdz mūža galam

Unikāla ir loģika, uz kuru balstoties Ventbunkers vadība – kā zināms, pats galvenais Ventbunkers priekšnieks ir padomes priekšsēdētājs R. Meroni – ir izskaitļojusi, ka Urzula Haranda no aprīļa vairs nevar gūt 100% labumu no Ventbunkers un ka tieši iepriekšminētās trīs personas ir akciju sabiedrības vienīgie patiesie labuma guvēji. Tas izskaitļots, virzoties pa vairākām «kontroles ķēdēm».

Piemēram, A. Lembergs kontrolējot «vairāk kā 25%» Ventbunkers akciju pa četrām «kontroles ķēdēm» – «caur» Yelverton Investments B. V. «atsevišķi», vai «caur saviem bērniem» Līgu (43) un Anriju (44), jo viņš «kontrolē» savu pieaugušo bērnu «intereses» Ventbunkers. Tāpēc par Ventbunkers patiesā labuma guvēju atzīstams tieši Aivars Lembergs.

Lieto arestēto mantu

Savukārt tas, ka R. Meroni ir deklarēts par Ventbunkers patieso labuma guvēju, nebūtu nekāds brīnums, jo ir acīmredzams – tieši viņš gūst vislielāko patieso labumu no šīs akciju sabiedrības pārvaldības. Tomēr interesanti ir tas, ka viņš pats to beidzot ir atzinis. Acīmredzot UR darbības būs piespiedušas pat R. Meroni atzīt, ka viņš ne tikai glabā arestēto mantu, bet arī to lieto.

Pamatojums, kāpēc R. Meroni uzskatāms par Ventbunkers patieso labuma guvēju, ir tik sarežģīts, ka mums nekas cits neatliek, kā to citēt: «Rudolfs Meroni var tikt uzskatīts par VBU PLG, balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un Aresta Lēmumiem, īsteno kontroli pār VBU akcionāriem Yelverton Investment B.V., reģistrācijas numurs Nīderlandē: 34236469, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815 WTC Tower A8, 1077xx, Amsterdama, Nīderlande; un Yelverton Investments B.V., reģistrācijas numurs Nīderlandē: 24279176, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815 WTC Tower A8, 1077xx, Amsterdama, Nīderlande.»

Neaizskaramais

Jāatgādina, ka šā gada februārī atklājās, ka visos lielākajos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos, tostarp tajos, kuros jau kopš 2008. gada ir arestētas «patiesā labuma guvēja tiesības», kā vienīgā «patiesā labuma guvēja» ir deklarēta iepriekšminētā U. Haranda.

Neatkarīgā par šo faktu vērsās Ģenerālprokuratūrā, jo: a) ja U. Haranda šos uzņēmumus ieguvusi kāda darījuma ceļā, tad ir izšķērdēta arestētā manta; b) ja U. Haranda kā patiesā labuma guvēja ir deklarēta nepatiesi, tad deklarētājiem draud kriminālatbildība; c) ja U. Haranda tiešām bijusi patiesā labuma guvēja lielajos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos vēl pirms aresta uzlikšanas, tad ir uzrādīta apzināti nepatiesa apsūdzība tiem, kuru «patiesā labuma guvēja tiesībām» 2008. gadā uzlikts arests.

Pēc šā Neatkarīgās iesnieguma joprojām turpinās Valsts policijas pārbaude, bet nekāda rezultāta nav, tāpat kā visās citās pārbaudēs, kas sāktas par R. Meroni darbībām.

Respektīvi – R. Meroni Latvijā ir neaizskarams.

Smieklīgi šajā sakarā izskatās arī, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, jo R. Meroni kontrolētā AS Ventbunkers pēdējo gada pārskatu ir iesniegusi par 2015. gadu. Kuram uzņēmumam vēl VID ļauj neiesniegt gada pārskatus?

Oficiāli skaitļi

Vēsturiski R. Meroni Latvijas uzņēmumos ieņēmis 666 amatus. Un tas nav nekāds joks, nedz anekdote – pārliecinieties paši, izpētot publicēto Lursoft izziņu.

Pašlaik R. Meroni kā patiesais labuma guvējs reģistrēts piecos Latvijas uzņēmumos: no šā gada 14. jūnija – SIA Inter Rīga; no 7. jūnija – AS Baltic Coal Terminal, no maija – AS Ventspils tirdzniecības osta, SIA Domaines et Chateaux (caur PMT International AG); no aprīļa – AS Ventbunkers.

Pierādījumus galdā!

Neatkarīgā lūdza lietpratējiem komentēt, kā saprast šo jauno ierakstu par Ventbunkers patiesajiem labuma guvējiem.

Vaicāts, vai viņš zina par šāda ieraksta esamību Uzņēmumu reģistrā un vai šāds ieraksts ar viņu ir saskaņots, Ventspils mērs Aivars Lembergs atbildēja: «Nezinu par tādu ierakstu. Ar mani neviens neko nav saskaņojis, es neko neesmu akceptējis. Lai kādu varētu dēvēt par patiesā labuma guvēju, tam ir jābūt absolūti skaidriem pierādījumiem.»

Pēc tam, kad Neatkarīgā nolasīja, kas rakstīts UR, A. Lembergs teica: «Sāksim ar jūsu minēto ierakstu par manu tiešu dalību Yelverton Investments B.V. Lai Meroni vispirms man izsniedz (Yelverton Investments) akcijas, un tad man būs tieša dalība. Man šādu akciju nav, un līdz ar to runāt par kaut kādu dalību – tas neiet cauri. Ja arī man šādas akcijas tiktu izsniegtas, tad man tās būtu jāpieņem un par saņemšanu jāparakstās. Ko nozīmē «netieši pieder»? To es nesaprotu. Ir tā, ka – vai nu pieder, vai nepieder. Kas attiecas par maniem bērniem, par kuriem ir runa UR ierakstā, viņiem abiem ir pāri par četrdesmit gadiem, un man nav nekādu pilnvarojumu viņus pārstāvēt nevienā jautājumā.»

Runājot par to, ka no ieraksta varētu izrietēt skarba apiešanās ar bērniem – kontrolei tiek pakļautas viņu intereses, A. Lembergs teica: «Tās ir Ostapa Bendera fantāzijas. Tā tas nav, un tam nav arī nekādu pierādījumu.»

Jautāts, vai sanāk, ka uzņēmuma valde, kura šīs ziņas ir iesniegusi, melojusi UR, A. Lembergs atbildēja: «Tie, kuri iesnieguši, tie ir iesnieguši patiesībai neatbilstošas ziņas. Tagad izveidojusies traģikomiska situācija. Ja reiz Uzņēmumu reģistrā tā ir ierakstīts, tad nākamgad, sniedzot valsts amatpersonas deklarāciju, man to ierakstīto arī vajadzētu deklarēt. Ja es tā darīšu un kāds man paprasīs šīs ziņas pierādīt, es varēšu tikai noplātīt rokas un teikt – re, kur ir ieraksts Uzņēmumu reģistrā. Tā kā pierādīt nevarēšu, pret mani tiks ierosināta krimināllieta. Savukārt, ja nedeklarēšu, viņi teiks – re, kur Uzņēmumu reģistrā rakstīts, un atkal pret mani uzsāks krimināllietu. Mani jau tagad apsūdz par to, ka neesmu kaut ko deklarējis. Bet es jau nevaru deklarēt to, ko es nevaru pierādīt! Pēc šādas pieejas var nodeklarēt, ka es esmu kaut vai Romas pāvests.

Vajadzētu būt tā, ka Uzņēmumu reģistrā tiek iesniegti visi nepieciešamie pierādījumi. Tā vienkārši nodeklarēt nevar. Deklarētais ir jāpierāda. Ir pierādījumi? Nav! Ja ir viens, kurš taisa naudu kopā ar prokuroru un kompāniju, tas tad vēl nenozīmē, ka viss tas atbilst patiesībai. Kā var kaut ko reģistrēt bez pierādījumiem? Es taču nevaru reģistrēt lidmašīnu, ja nevaru pierādīt, ka tā man pieder.»

A. Lembergs norādīja, ka vērsīsies pēc palīdzības pie juristiem un lūgs ierakstus izvērtēt: «Ja tur ir pieminēti Līga Lemberga un Anrijs Lembergs, tad tas nozīmē, ka viņiem kāds jau ir kaut ko atņēmis. Šis kāds ir vai nu es, vai arī deklarācijas iesniedzējs. Kā tur varēja gadīties Ursula Haranda, nezinu, jo Ventbunkers akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības.»

Patiesumu nevērtē

UR galvenā notāre Guna Paidere sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka Uzņēmumu reģistrs reģistrē ziņas, kuras iesniedz uzņēmuma valde, taču šo ziņu patiesumu Uzņēmumu reģistrs nevērtē. «Uzņēmuma valde norāda patiesā labuma guvēju ķēdi. Tas, kas sabiedrībai ir jāsaprot, – kurš ir galējais patiesā labuma guvējs.»

Vaicāta, kurš tad atbilstoši ierakstam ir galējais patiesā labuma guvējs, G. Paidere skaidroja: «Ventbunkers valde ir norādījusi, ka viņiem ir vairāki patiesā labuma guvēji – Aivars Lembergs, Rudolfs Meroni, un pēc viņu precizējumiem sanāk, ka arī Urzula Haranda.»

Uz jautājumu, kā A. Lembergs varēs pierādīt, ka ir Yelverton Investments dalībnieks vai īpašnieks, G. Paidere atbildēja: «Ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem šāda informācija būs jānorāda, kad stāsies spēkā naudas atmazgāšanas novēršanas likuma pēdējie grozījumi, kurus Valsts prezidents vēl nav izsludinājis. No 1. jūlija Uzņēmumu reģistram būs jāprasa papildus pamatojošā dokumentācija. Grūti teikt, kas mainīsies, un kā šī prakse iestrādāsies un attīstīsies. Līdz šim Uzņēmumu reģistram tādas pilnvaras nav bijušas. Tagad tās tiek paplašinātas. Pagaidām to, ko uzņēmuma valde ir paziņojusi, mēs piefiksējam. Mēs nedodam norādes, ko uzņēmuma valde drīkst vai nedrīkst norādīt. Viņiem ir jānorāda, kāda ir patiesā situācija. Arī visu patiesā labuma guvēju ķēde. Ja tā nav taisnība, tad iestājas atbildība uzņēmuma valdei, un tā jau ir kriminālatbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu.»

Jābūt līgumam!

Zvērināts advokāts Māris Grudulis situāciju komentēja: «Iepazīstoties ar šiem ierakstiem un abstrahējoties no tajā minētajām personām, ir jānorāda, ka vienīgais veids, kādā tēvs var īstenot kontroli caur saviem bērniem, ir attiecīga līguma pastāvēšana viņu starpā. Ja nav pierādījumu par līguma esamību, tad minētās kontroles ķēdes esamībai nav nekāda juridiska pamata, un, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā šādu informāciju, iesniedzējs riskē ar iespēju, ka viņu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 272. pantu par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.

Likumam neatbilstoša ir ierakstā norādītā R. Meroni iespēja īstenot uzņēmumu kontroli caur mantas aresta lēmumiem, jo Kriminālprocesa likums neparedz arestētās mantas glabātājam tiesības ar arestēto mantu rīkoties vai – kā šajā gadījumā – izmantot no viņam glabāšanā nodotajām akcijām izrietošās tiesības lemt par uzņēmuma pārvaldes institūciju iecelšanu. Pretējā gadījumā jau varētu iedomāties, ka glabāšanā nodotās akcijas dod glabātājam tiesības saņemt arī dividendes no uzņēmuma peļņas un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.»

Foto: F64