• Tweet

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji ceturtdien, 24. oktobrī, tiksies ar Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamās protesta akcijas sakarā ar to, ka valdība ir paredzējusi turpmākajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ministru kabineta apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.

Eiropas Komisijas un OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē. Neraugoties uz to, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija (turpmāk – Komisija) vakar, 22. oktobrī, nelēma par būtiskiem uzlabojumiem valsts budžeta projektā veselības jomā. Komisija jautājumu skatīja, neizrādot interesi par LVSADA viedokli.

Jāatgādina, ka pavisam nesen – 14. augustā – Komisija nolēma nebalsot par tādu valsts budžeta projektu 2020. gadam, kurā nebūs paredzēts izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likuma nosacījumus par valsts finansējuma pieaugumu nozarei un darbinieku algām. Vēl nesenāk – 18. oktobrī – Saeimas priekšsēdētaja Ināra Mūrniece un Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride solīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem nodrošināt pilnvērtīgu sociālo dialogu budžeta projekta apspriešanas ietvaros. Tomēr uz Komisijas sēdi, kas bija veltīta konkrētajam jautājumam, arodbiedrības pārstāvjus neaicināja.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Diemžēl katra nākamā diena arvien skaidrāk izgaismo to, ka 13. Saeimas deputātu galvās ir ieperinājies sauklis “Kā var nesolīt?!” un ar to saistītā visatļautības sajūta. Šādos apstākļos strauji samazinās cerības uz to, ka sociālo partneru viedoklim būs kāda nozīme sarunās, pat ja tādas vēl notiks”.

Foto: Saeimas kanceleja