• Tweet

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) brīdina, ka valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem.

Mediķu nepietiekamā skaita dēļ patlaban Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība slimnīcās tiek nodrošināta, lielā mērā pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Saskaņā ar Darba likumu, atļautais virsstundu skaits ir 144 stundas 4 mēnešu periodā (vidēji – 9 virsstundas nedēļā); par virsstundām ir jāmaksā dubulta likme. Finanšu krīzes apstākļos 2008. gadā darba devēji un politiķi uzstāja uz grozījumiem Ārstniecības likumā, kas atļautu ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Sākotnēji LVSADA pret to iebilda. Tad kļuva skaidrs, ka valstij naudas nepieciešamā virsstundu apjoma samaksai patiešām nav, tāpēc apdraudējums neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktībai ir reāls. Politiķi solīja, ka, tiklīdz valsts finanšu situācija uzlabosies, Ārstniecības likuma grozījumi tiks atcelti un tiks būtiski paaugstināta darba samaksa nozarē, lai piesaistītu vajadzīgo darbinieku skaitu.

Finanšu krīze tika pārdzīvota, taču politiķi par solījumiem pašaizliedzīgajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija aizmirsuši.

Tikai ar protesta akciju un smagu sarunu palīdzību LVSADA panāca vienošanos ar valdību par būtisku darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem 2018., 2019. un 2020. gadā, lai mazinātu cilvēkresursu trūkumu nozarē. Vienlaikus izdevās panākt Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredz no 2017. g. 1. jūlija pakāpeniski samazināt atļauto virsstundu skaitu un paaugstināt samaksu par virsstundām, sasniedzot Darba likumā noteiktās normas 2020. gadā.

Diemžēl ar satraukumu jāsecina, ka ne valdība, ne Saeima negatavojas pildīt solījumu par turpmāko darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem 2019. un 2020. gadā. Vēl vairāk – likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020. gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana nav iekļauta starp budžeta politikas prioritātēm.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Bez profesionāla un līdzjūtīga personāla nav iespējama ne pieejama, nedz kvalitatīva veselības aprūpe. Ja politiķi turpinās to ignorēt, viņiem ļoti drīz būs jāuzņemas visa atbildība par smagajām sekām.”

Foto: F64