Lembergs: Pievienošanās kādai starptautiskajai organizācijai nenodrošina automātisku investīciju piesaisti
Pievienošanās vienai vai otrai starptautiskajai organizācijai nevar dot rezultātu, ja nav mērķtiecīgs darbs, izriet no Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītā žurnālistiem.
“Tad, kad mēs stājāmies NATO, tad mums tika apgalvots, ka tas būtiski uzlabos investīciju vidi un Latvijā būtiski pieaugs ārvalstu investīcijas. Iestājamies NATO? Iestājamies. Problēmas ar investoru piesaisti palika? Palika. Tāpat mums teica, ka, ja mēs iestāsimies Eiropas Savienībā (ES), tas būtiski veicinās ārvalstu investīciju piesaisti. Iestājamies ES? Iestājāmies. Ir rezultāts? Nav rezultāta,” komentēja Lembergs.
Pēc Ventspils mēra sacītā, identiska situācija esot bijusi arī ar lata nomaiņu uz eiro. “Teica, ka tagad būs leiputrija – nāks te visi investori, autoceļi, īpaši Latgalē, būs stāvgrūdām pilni ar mašīnām, kas piekrautas ar naudu. Būs tik daudz naudas, ka varēs iekurināt ugunskuru Jāņos tā, ka varēs te visi sasildīties,” ironizēja Lembergs.
“Eirozonai pievienojāmies? Pievienojamies. Kur ir tās mašīnas pilnas ar naudu, īpaši uz Latgales ceļiem? Aizbrauciet un paskatieties. Latgale paliek tikai tukšāka,” uzsvēra politiķis. “Rēzeknē uzbūvēja industriālo ēku. Bija konkurss uz izīrēšanu. Tai cenai bija jābūt 4 eiro par kvadrātmetru. Bija neskaitāmi konkursi, bet beigās izīrēja par 42 centiem. Cik tas ir reizes mazāk? Desmit reizes mazāk. Kad atpirksies šis projekts? Nekad. Ar kādu gada apgrozījumu bija kompānija, kas izīrēja? 900 eiro. Tāds ir tas klimats pēc tam, kad pievienojamies eirozonai,” skaidroja Lembergs.
“Mēs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) pievienojamies? Ko teica? Nu tik būs! Mēs no banānu valsts, kā teica Dana Reizniece-Ozola, kļūsim par ozolu valsti. Investori brauks ne jau vairs lielajās fūrēs, bet jau vagonos. Ātrgaitas vagonos. Kur tad ir viņi? Nav,” komentēja politiķis, piebilstot, ka “pievienošanās kaut kur nedod rezultātu”, ja nav mērķtiecīga darba un attīstības.
Vēl par tēmu:
FM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālāk