Lembergs: Ministre Šuplinska ir vēlreiz apliecinājusi, ka neko nejēdz no izglītības sistēmas
Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) nav zināšanu par izglītības vērtēšanas mehānismiem pasaulē, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi diskusiju par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, kā arī principiem, pēc kādiem tuvāko gadu laikā valsts finansētajās augstskolās būtu piešķiramas budžeta vietas. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska rosinājusi augstskolās budžeta vietās uzņemt tikai tos skolēnus, kuriem atzīmes ir virs septiņi. Skaidrojot šādu ieceri, ministre norādījusi, ka grib mazāk studentu, bet gudrākus.
“Pirmkārt, ir jautājums, kas ir atzīme “septiņi un augstāk?” Nav jau vienotas vērtēšanas sistēmas. Par vienādu diplomu vienā skolā laba atzīme var būt septiņi, bet citā grūti nopelnāma. Tas nav nekāds kritērijs,” uzskata Lembergs.
Pēc viņa sacītā, augstskolas diploma kvalitāti vērtē darba devējs.
“Šuplinskai vajadzētu pieiet tam nevis kā pirmās klases skolniecei ar “2+2=4”, bet pamācīties, kā pasaulē tiek vērtēta izglītības kvalitāte, ja viņa vēlas runāt par šo jautājumu. Viņa ar savu priekšlikumu vēlreiz parāda, ka viņa neko nejēdz no izglītības sistēmas, tai skaitā no augstākās izglītības,” sacīja Lembergs.
Jau vēstīts, ka IZM prioritātes tuvāko gadu augstākās izglītības politikā ir jauns doktorantūras studiju modelis, jauns akadēmiskā personāla karjeras modelis, augstskolu pārvaldības reforma, augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešana, jauns studējošo kreditēšanas modelis.
Vēl par tēmu:
Ukrainai piegādāta nākamā partija ar “Patria” 6×6 bruņutransportieriem
Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogādāta nākamā Latvijā ražoto “Patria” 6x6 bruņutransportieru partija un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākJaunā darba nedēļa iesāksies ar lietainu un vējainu laiku
Septembra trešajā nedēļā laika apstākļus ietekmēs jauns ciklons virs Skandināvijas, kas nedēļas sākumā atnesīs lietavas, stiprāku...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākŠogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākNATO paziņo par misijas “Eastern Sentry” izveidi
Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas...
Lasīt tālākNedēļas nogalē gaidāms lietus, jaunnedēļ temperatūra pazemināsies
Nedēļas izskaņā, kā arī jaunās nedēļas sākumā atsevišķās dienās valstij virzīsies pāri plašas nokrišņu zonas — visbiežāk lietu manīs valsts rietumos, kur brīvdienās arī...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālāk