• Tweet

Administratīvi teritoriālo reformu neatbalsta vairākums pašvaldību, taču valsts vara nav gatava tajā ieklausīties, pat Valsts prezidents Egils Levits šajā jautājumā demonstrē kompetences trūkumu, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Novembra sākumā Rīgas pilī notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē ar balsu vairākumu tika pieņemts lēmums lūgt Saeimu neatbalstīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu un nodot to atpakaļ pilnveidošanai Ministru kabinetam.

Uz tikšanos Rīgas pilī ar Valsts prezidentu Egilu Levitu bija ieradušies lielākā daļa Latvijas pašvaldību vadītāju, tostarp arī Lembergs, kurš atzina, ka Levits saistībā ar novadu reformu demonstrējis izteiktu kompetences trūkumu.

Komentējot Levita izteikumus, ka “runājot par administratīvi teritoriālo reformu, ir būtiski saprast, ka valsts un pašvaldības pieder vienai vienībai”, Lembergs norādīja, ka ir redzams, ka “prezidents neatšķir, kas ir pašvaldības un kas ir valsts”.

“Te smird pēc sociālisma, ka valsts bija virs pārējiem un visiem vajadzēja kalpot valstij. Lai gan Satversmē ir ierakstīts pretējais, ka vara pieder tautai. Levits uzskata, ka valsts ir virs tautas un vara pieder valstij jeb, citiem vārdiem, viņam pašam,” norādīja Lembergs.

Vērtējot novadu karti, Lembergs norādīja, ka VARAM izstrādātie noteikumi attiecībā uz robežu grozīšanu neattiecas uz visām pašvaldībām.

Piemēram, vienīgais administratīvi teritoriālās reformas veicēju pamatojums nepieciešamībai Ventspils novadu pievienot Ventspils pilsētai ir nepietiekams iedzīvotāju skaits. Tajā pašā laikā ir tāds Līvānu novads, kurā iedzīvotāju skaits ir pat mazāks nekā Ventspils novadā.

“Līvānu novads it kā varot pastāvēt viens pats, bet tur ir mazāk iedzīvotāju, nekā Ventspils novadā. Vajadzēja vai nu būt Preiļu novadam vai Līvānu novadam, bet tas tikai pierāda, cik politiski tiek zīmēta tā saucamā administratīvi teritoriālā karte,” sacīja Lembergs.

“Levits arī aicināja, ka nevajag pieņemt nekādu rezolūciju, bet tikai diskutēt. Šajā gadījumā pašvaldības viņu nepaklausīja un domes sēdē notika balsojums, kā rezultāta administratīvi teritoriālo reformu atbalstīja piecas pašvaldības, divas atturējās, bet visas pārējās pašvaldības noraidīja. Tas ir tāds skaidrs pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas noraidījums. Jācer, ka Valsts prezidents ievēros, ka tāds balsojums ir bijis,” uzsvēra Lembergs.

Tāpat politiķis piebilda, ka Levits nezināmu iemeslu dēļ esot izteicies, ka nav saprotamas pašvaldību funkcijas un kur atrodas robežas. “Viņš nezina likumu un praksi. Robežas ir skaidri iezīmētas ar likumu. Pašvaldības zina savas funkcijas un arī pilda savas funkcijas, tā kā šeit nekādu domstarpību nav un Levitam kā prezidentam vajadzētu orientēties,” piebilda politiķis.

Foto: F64