Lembergs: Latvija nav darījusi neko, lai mazinātu gaidāmo ekonomisko krīzi
Mēs varam sagaidīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, brīdināja Ventspils mērs Aivars Lembergs, vienlaikus norādot, ka šī ekonomiskā krīze nebūs tik smaga kā 2008. gada krīze.
“Latvijā iepriekšējā krīze bija daudz dziļāka, nekā tuvākajos un tālākajos kaimiņos, tā iemesla dēļ, ka to krīzi izraisīja “Lehman Brothers” krahs un vēl arī nekustamā īpašuma pārkāršana, bet ne jau Latvijā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Arī tagadējo krīzi lielā mērā veido amerikāņi,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tādas valstis, kas var izraisīt ekonomisko krīzi, pasaulē nav daudz. “Latvija noteikti starp tām nav,” piebilda politiķis.
“Problēma ar [iepriekšējo krīzi] bija tāda, ka “Parex” banka bija sapirkusies amerikāņu vērtspapīrus, kuri vienā dienā kļuva nevis par vērtspapīriem, bet par tualetes papīru, kā rezultātā izveidojās milzu caurums. Viņiem [“Parex” bankai] bija lieli ārzemju banku kredīti un viņi uzņēmās šo banku kredītu atmaksu no valsts budžeta, kas bija liels vājprāts, jo mēs paši uzdzinām sevi kokā. Valsts neatbild par privātu banku kreditoriem un saistību izpildi, bet pasaules varenie uzspieda uz Latviju un Latvija, protams, nolaida savus šortus un viņi izdarīja to, ko viņi gribēja ar Latviju,” ass savos izteikumos bija Lembergs.
Politiķis norādīja, ka pagaidām nav neviens liels bankrots un nav priekšstata, kādas bankām ir saistības ar lieliem vērsts papīriem ārzemju tirgos. “Šobrīd pasaulē veidojas krīze – mums ir viens zilonis trauku veikalā, kurš man ļoti patīk un kurš pirmo reizi pa ilgiem gadiem runā to, ko ASV prezidents domā un klaji dara to, ko citi darīja daudz rafinētāk, visu laiku muldot un melojot. Bet, ja mēs skatāmies no Latvijas attīstības viedokļa, tad ekonomiskie kara faktori ietekmē negatīvi visi pasauli, tai skaitā arī Latviju. Plus milzīgās ģeopolitiskās nepārvaramās domstarpības starp rietumiem un Krieviju, kā arī rietumiem un Ķīnu. To varētu mīkstināt, ja Latvijas ekonomiskā politika būtu adekvāta šiem notikumiem,” komentēja Ventspils mērs.
“Kādus soļus Latvija ir spērusi, lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas? Tas pats attiecas uz kompānijām utt. Par to ir nepārtraukti jādomā,” uzsvēra Lembergs, tajā pašā laikā piebilstot, ka “šis ir cits stāsts un 2008. gada krīze neatkārtosies”.
“Pirmkārt, nekustamā īpašumu tirgus nīkuļo un nekāda pārkaršana te nevar būt. Pārkāršana var būt tikai būvniecības tirgū, bet arī tas drīz ies uz leju,” turpināja politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk
