Lembergs: Latvija nav darījusi neko, lai mazinātu gaidāmo ekonomisko krīzi
Mēs varam sagaidīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, brīdināja Ventspils mērs Aivars Lembergs, vienlaikus norādot, ka šī ekonomiskā krīze nebūs tik smaga kā 2008. gada krīze.
“Latvijā iepriekšējā krīze bija daudz dziļāka, nekā tuvākajos un tālākajos kaimiņos, tā iemesla dēļ, ka to krīzi izraisīja “Lehman Brothers” krahs un vēl arī nekustamā īpašuma pārkāršana, bet ne jau Latvijā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Arī tagadējo krīzi lielā mērā veido amerikāņi,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tādas valstis, kas var izraisīt ekonomisko krīzi, pasaulē nav daudz. “Latvija noteikti starp tām nav,” piebilda politiķis.
“Problēma ar [iepriekšējo krīzi] bija tāda, ka “Parex” banka bija sapirkusies amerikāņu vērtspapīrus, kuri vienā dienā kļuva nevis par vērtspapīriem, bet par tualetes papīru, kā rezultātā izveidojās milzu caurums. Viņiem [“Parex” bankai] bija lieli ārzemju banku kredīti un viņi uzņēmās šo banku kredītu atmaksu no valsts budžeta, kas bija liels vājprāts, jo mēs paši uzdzinām sevi kokā. Valsts neatbild par privātu banku kreditoriem un saistību izpildi, bet pasaules varenie uzspieda uz Latviju un Latvija, protams, nolaida savus šortus un viņi izdarīja to, ko viņi gribēja ar Latviju,” ass savos izteikumos bija Lembergs.
Politiķis norādīja, ka pagaidām nav neviens liels bankrots un nav priekšstata, kādas bankām ir saistības ar lieliem vērsts papīriem ārzemju tirgos. “Šobrīd pasaulē veidojas krīze – mums ir viens zilonis trauku veikalā, kurš man ļoti patīk un kurš pirmo reizi pa ilgiem gadiem runā to, ko ASV prezidents domā un klaji dara to, ko citi darīja daudz rafinētāk, visu laiku muldot un melojot. Bet, ja mēs skatāmies no Latvijas attīstības viedokļa, tad ekonomiskie kara faktori ietekmē negatīvi visi pasauli, tai skaitā arī Latviju. Plus milzīgās ģeopolitiskās nepārvaramās domstarpības starp rietumiem un Krieviju, kā arī rietumiem un Ķīnu. To varētu mīkstināt, ja Latvijas ekonomiskā politika būtu adekvāta šiem notikumiem,” komentēja Ventspils mērs.
“Kādus soļus Latvija ir spērusi, lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas? Tas pats attiecas uz kompānijām utt. Par to ir nepārtraukti jādomā,” uzsvēra Lembergs, tajā pašā laikā piebilstot, ka “šis ir cits stāsts un 2008. gada krīze neatkārtosies”.
“Pirmkārt, nekustamā īpašumu tirgus nīkuļo un nekāda pārkaršana te nevar būt. Pārkāršana var būt tikai būvniecības tirgū, bet arī tas drīz ies uz leju,” turpināja politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Rīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk
