Lembergs: Latvija nav darījusi neko, lai mazinātu gaidāmo ekonomisko krīzi
Mēs varam sagaidīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, brīdināja Ventspils mērs Aivars Lembergs, vienlaikus norādot, ka šī ekonomiskā krīze nebūs tik smaga kā 2008. gada krīze.
“Latvijā iepriekšējā krīze bija daudz dziļāka, nekā tuvākajos un tālākajos kaimiņos, tā iemesla dēļ, ka to krīzi izraisīja “Lehman Brothers” krahs un vēl arī nekustamā īpašuma pārkāršana, bet ne jau Latvijā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Arī tagadējo krīzi lielā mērā veido amerikāņi,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tādas valstis, kas var izraisīt ekonomisko krīzi, pasaulē nav daudz. “Latvija noteikti starp tām nav,” piebilda politiķis.
“Problēma ar [iepriekšējo krīzi] bija tāda, ka “Parex” banka bija sapirkusies amerikāņu vērtspapīrus, kuri vienā dienā kļuva nevis par vērtspapīriem, bet par tualetes papīru, kā rezultātā izveidojās milzu caurums. Viņiem [“Parex” bankai] bija lieli ārzemju banku kredīti un viņi uzņēmās šo banku kredītu atmaksu no valsts budžeta, kas bija liels vājprāts, jo mēs paši uzdzinām sevi kokā. Valsts neatbild par privātu banku kreditoriem un saistību izpildi, bet pasaules varenie uzspieda uz Latviju un Latvija, protams, nolaida savus šortus un viņi izdarīja to, ko viņi gribēja ar Latviju,” ass savos izteikumos bija Lembergs.
Politiķis norādīja, ka pagaidām nav neviens liels bankrots un nav priekšstata, kādas bankām ir saistības ar lieliem vērsts papīriem ārzemju tirgos. “Šobrīd pasaulē veidojas krīze – mums ir viens zilonis trauku veikalā, kurš man ļoti patīk un kurš pirmo reizi pa ilgiem gadiem runā to, ko ASV prezidents domā un klaji dara to, ko citi darīja daudz rafinētāk, visu laiku muldot un melojot. Bet, ja mēs skatāmies no Latvijas attīstības viedokļa, tad ekonomiskie kara faktori ietekmē negatīvi visi pasauli, tai skaitā arī Latviju. Plus milzīgās ģeopolitiskās nepārvaramās domstarpības starp rietumiem un Krieviju, kā arī rietumiem un Ķīnu. To varētu mīkstināt, ja Latvijas ekonomiskā politika būtu adekvāta šiem notikumiem,” komentēja Ventspils mērs.
“Kādus soļus Latvija ir spērusi, lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas? Tas pats attiecas uz kompānijām utt. Par to ir nepārtraukti jādomā,” uzsvēra Lembergs, tajā pašā laikā piebilstot, ka “šis ir cits stāsts un 2008. gada krīze neatkārtosies”.
“Pirmkārt, nekustamā īpašumu tirgus nīkuļo un nekāda pārkaršana te nevar būt. Pārkāršana var būt tikai būvniecības tirgū, bet arī tas drīz ies uz leju,” turpināja politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Veiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālāk
