Latvijas Bankas pārstāvis: Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana ir labā ziņa
Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana mazinās nenoteiktību, kā arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem būs skaidrs ar ko rēķināties, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Pēc Kazāka sacītā, Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana ir labā ziņa. “Man prieks, ka budžets būs diezgan laikus, tā ir galvenā ziņa. Ātrs budžets viennozīmīgi Latvijas ekonomikai būtu labs, tas mazinātu nenoteiktību,” uzskata ekonomists.
Komentējot naudas sadali budžetā, Latvijas Bankas padomes loceklis norādīja, ka tas ir politiķu lēmums. “Mēs nedrīkstam aizmirst par reformām, mums ir nepieciešams, lai ekonomika ir spēcīga. Veselība, izglītība, mazāka ēnu ekonomika, teritoriālā reforma – visas šīs lietas būtu jāturpina un jāskatās, lai nauda pietiek arī tām,” norādīja Kazāks.
Pēc viņa sacītā, tendences daudzos virzienos ir pareizas, bet skaidrs, ka naudas visam nepietiks.
Jau vēstīts, ka ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2020. gadam kopā veido 953,5 miljonus eiro, 2021. gadam – 1 817,4 miljonus eiro un 2022. gadam – 2 139,3 miljonus eiro.
Vislielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (2020. gadam – 279,4 miljonus eiro). Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums nākamajā gadā veido 128,7 miljonus eiro.
Saistībā ar Ministru prezidenta doto uzdevumu kā papildu finansējuma pieprasījums ir iekļauts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Tās īstenošanai 2020. gadam pieprasīts finansējums 1,1 miljons eiro, 2021. gadam 83 miljoni eiro, 2022. gadam 123,8 miljoni eiro un 2023. gadam 101,4 miljoni eiro, tai skaitā prioritāri sakārtojamiem autoceļiem atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un VAS “Latvijas Valsts ceļi” kritērijiem.
Satiksmes ministrija 2020. gadam papildus pieprasījusi 123,2 miljonus eiro. Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešams papildu 88,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai 51,2 miljoni eiro un Labklājības ministrijai 40,5 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešami papildu 34,6 miljoni eiro, Finanšu ministrijai 30,1 miljons eiro, Kultūras ministrijai 28,8 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai 15,4 miljoni eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 15,1 miljons eiro, savukārt Ārlietu ministrijai 14,2 miljoni eiro.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Jau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālāk
