• Tweet

“Mēs jūs aizstavēsim, lai kurā vietā pasaulē jūs atrastos.” Ar šādu vēstījumu Krievijas premjers Dmitrijs Medvedjevs šonedēļ atklāja ikgadējo Krievijas tautiešu konferenci. Jaunus apgriezienu tautiešu aizstāvībā pret pāridarītājiem Latvijā sola arī Krievijas politiķi, kuri gatavojas septembra vidū gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām. Latvijā pirms nedēļas aģitācijas vizītē ieradās līdz šim plašāk nezināms domes deputāts Georgijs Karlovs. Tiesa gan viņam tautieši nevis sūdzējās, ka Latvijā apspiež krievvalodīgos, bet gan, ka rubļa krituma dēļ sarūk pensijas, politiķi Maskavā viņiem tikai bārstot solījumus, bet patiesībā Krievija savus tautiešus esot aizmirsusi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Augusta pēdējā sestdiena. Rīgā bez īpašas reklāmas ierodas augsts viesis – Krievijas valsts domes deputāts Georgijs Karlovs. Viņš pārstāv Vladimira Putina vadīto partiju “Vienotā Krievija” un uz Rīgu atbraucis aģitēt vēlētājus 18.septembrī gaidāmajās domes vēlēšanās balsot tieši par viņu.

Latvijā dzīvo ap 36 tūkstoši potenciālo vēlētāju. Agrāk šo Krievijas pilsoņu balsis vienkārši pie-skaitīja kopējam nobalsojušo skaitam. Šobrīd sistēma mainīta – tautieši ārvalstīs tiek pie-saistīti konkrētam Krievijas vēlēšanu apgabalam. Latvija apvienota ar Karlova pārstāvēto Ohotskas jūrā pie Ķīnas robežas esošo Sahalīnu.

Tomēr cerētais atbalsts no kara veterāniem Rīgā nenāca. Deputāta optimistiskās runas par gaišo nākotni sabojāja neapmierinātie pensionāri, kuri kritizēja Krieviju, rubļa krituma dēļ sarukušās jau tā zemās pensijas un to, ka Maskava viņus esot pametusi.

“Mums ir vajadzīga “iekšējā” (Krievijas) pase. Mums ir tikai ārzemnieku pase,”, “Tikai saka, ka mēs esam Krievijas pilsoņi un mums ir tādas pat tiesības. Bet mēs šeit esam pamesti,”, “Pensijas ir mazas, tāpēc izdzīvot un vēl jo vairāk – ārstēties nav iespējams,”, “Vajadzīga programma. Un nevis: “Mēs visu izdarīsim”. Bet konkrēti, ko jūs spējat izdarīt. Jo es neesmu pārliecināts, ka jūs spējat. Jo kara pensionāri saņem pensiju. Bet es kopā ar viņiem šeit dzīvoju kā Iekšlietu struktūru pulkvedis, un pensiju nesaņemu,” – šādiem un līdzīgiem pārmetumiem saskārās deputāts.

Ja vēlēšanās Georgijam Karlovam veiksies, viņš būs pirmais deputāts Krievijas valsts domē, kurš tur nonāks tieši pateicoties Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu balsīm. Plāni viņam esot lieli – Karlovs grib kļūt par galveno tautiešu politikas organizatoru domē un sola pats regulāri braukt uz Rīgu. Viņa plānos esot arī piespiest Latviju ļaut nepilsoņiem vēlēt pašvaldību vēlēšanās.

“Ja viss veiksies labi, tad turpmākie 5 gadi Valsts domē ļaus man maksimāli veltīt uzmanību tieši Latvijai. Šeit tomēr ir liels skaits mūsu Krievijas pilsoņu. Rīgā 63% runā krievu valodā. Mēs šeit visi esam krievi. Mums savā starpa kopīgā ir krietni vairāk nekā ar citām valstīm. Mēs ar to varam tikai lepoties,” pauž deputāts Karlovs.

Neuzkrītoši uz tikšanos ar Maskavas deputātu no “Vienotās Krievijas” ierodas Saeimas deputāts saskaņietis Jānis Ādamsons. Lai arī Ādamsons sākumā noliedz, tomēr tikšanās ar Krievijas deputātu ir jau iepriekš sarunāta. Ādamsons atnācis ar biznesa piedāvājumu. Viņš kādu anonīmu uzņēmēju vārdā grib izkārtot zivju eksportu no Krievijas austrumiem. Problēmas vien radot dārgā zivju pārvadāšana. Iespējams Krievijas Valsts domes deputāta iesaistīšana cenu jautājumu varēšot atrisināt.

“Sankcijas agri vai vēlu beigsies un man ir bijušas sarunas arī ar mūsu uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti organizēt produkcijas piegādi no tālajiem austrumiem uz šejieni,” pauž Ādamsons.

Putina partijas deputātam Rīgā pa pēdām sekoja Krievijas vēstniecības cilvēki, kas atbild par tautiešu politiku. Karlovu ar ovācijām uzņēma Maskavas namā, kur tieši tajā pat dienā notika tautiešu organizāciju kongress. Vispasaules Krievijas tautiešu kongresa pārstāvis, Latvijas krievu kopienas prezidents un citi gan nestāsta, ko runājuši ar Karlovu.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudrovs norāda, ka “Vienotai Krievijai” šeit ir savs elektorāts. “Mēs redzam, ka 2011.gadā Daugavpilī 85% no Krievijas pilsoņiem, kas tur Daugavpils iecirknī vēlēja, nobalsoja par “Vienoto Krieviju”. Labāki rezultāti bija tikai tādās vietās kā Čečenija, Ingušija, Mordovija un tamlīdzīgas vietas, kur mēs zinām kā notiek balsošana.”

Šonedēļ notikušajā ārvalstīs dzīvojošo tautiešu organizāciju sanāksmē Maskavā premjers Dmitrijs Medvedjevs mudināja jaunos un izglītotos tautiešus pārcelties uz Krieviju. Un solīja, ka Krievija viņus ārvalstīs aizstāvēs jebkuriem līdzekļiem.

“Krievija ir spēcīga un ietekmīga valsts. Un mūsu uzdevums ir aizstāvēt mūsu cilvēkus, savus pilsoņus, vēsturi un kultūru. Gribu, lai jūs tā pat kā citi mūsu valsts pilsoņi katru minūti justu, ka aiz jums stāv Krievijas federācija. Valsts, ka savējos nepamet. Kā tas bija Dienvidositijā un Krimā,” sacīja premjerministrs.

Kudors skaidro, ka daudzi Krievi Latvijā saprot, ka Krievijas politiskajai elitei maz rūp viņu stāvoklis Latvijā. “Ir viena deklaratīvā daļa tautiešu politikā un viena ir reālā daļa. Deklaratīvā ir rūpes, palīdzība. Reālā daļa ir, ka veterāni, kas grib aizbraukt 9. Maijā uz Maskavu, ļoti dažiem tāda palīdzība tiek sniegta. Tāpēc tas, ka daudzi krievi redzēs, ka reālas palīdzības nav, tas jau arī vājina to Krievijas tautiešu politiku,” pauž Kudors.

Harismātisku līderu trūkums – tā Krievijas tautiešu organizācijām Latvijā ir vēl viena būtiska problēma. Tā uzskata Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņaprāt Krievijas vēstniecības labā roka Viktors Guščins ar šiem pienākumiem netiekot galā. Bet Skudra prognozē, ka Krievijas interesēs šobrīd neesot kāpināt asumus starp krieviem un latviešiem. Galvenais Maskavas plāns kā nostiprināties Latvijā ir partijas Saskaņa ietekmes audzēšana.

“Mainījusies ne stratēģiski, bet taktiski Krievija interese uz Latvijas politiskajiem spēkiem un procesiem. Tas ir – Krievija tagad kā vienu no iespējamiem risinājumiem redz Saskaņas pozīciju nostiprināšanos pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Un saglabājoties nosacīti vājām vai ļoti vājām pozīcijām Nacionālajai apvienībai, Vienotībai, Reģionu apvienībai un pārējām sīkajām partijām, bet pieaugot ZZS ietekmei, pastāv teorētiski un iespējams ne tikai teorētiski ņemot vērā kā attīstās attiecības starp ES un Krieviju, ka varētu Saskaņas pārstāvniecība būt arī Latvijas valdībā. Tā ir galvenā Krievijas interese. Un no šāda viedokļa jebkāda konfrontācija ar ZZS valdību Krievijai nav izdevīga no šī mērķa sasniegšanas viedokļa,” norāda LU SZF Komunikāciju studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra.

Drošības dienesti mums apliecināja, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas tautieši aizvien biežāk tiek izmantoti kā papildus ietekmes svira, lai panāktu sankciju atcelšanu. Sabiedriskajā domā ar viņu palīdzību tiek veidots viedoklis par nepieciešamību uzlabot sadarbību starp Latviju un Krieviju ekonomikā, kultūrā un izglītībā.

Foto:jia3ep/https://pixabay.com/en/users/jia3ep-2784151//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/