• Tweet

Grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem, vajadzēja pieņemt jau pirms 25 gadiem, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Kā zināms, valdība otrdien atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiek papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem.

Ābrama norādīja, ka šie grozījumi ir tikai pirmais solis un tādi bija jāpieņem jau pirms 25 gadiem, kad izvēlējāmies tirgus ekonomiku. “Valstij un pašvaldībām jārespektē godīga un brīva konkurence,” uzsvēra KP vadītāja.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem,” uzsvēra Ābrama.

Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu.

Vienlaikus viņa pauda pārliecību, ka Saeimā turpināsies nekonstruktīva retorika par likuma grozījumiem, kas ļaus padomei vērsties pret pašvaldībām, kuras iegrožo godīgu konkurenci. “Godīgas konkurences pamatprincipus normāli vajadzētu saprast jebkuram, bet nekonstruktīva retorika turpināsies Saeimā, un būs interesanti vērot, kas būs nākamajā Saeimā, jo pašreizējā Saeimā ir liels atbalsts pašvaldībām,” uzskata Ābrama.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka publiskas personas (gan pašvaldības, gan valsts pusē) bieži rada ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei ar privāto sektoru. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.

Foto: F64