Korupcijas uztveres indekss liecina par Latvijas nespēju mazināt korupciju

Korupcijas uztvere Latvijā nav uzlabojusies, liecina pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” publicētais Korupcijas uztveres indekss. Latvija saņēmusi 58 punktus no 100. Tieši tikpat daudz punktu Latvija saņēma pērn. Latvija indeksā dala 41. vietu ar Gruziju, Spāniju un tādu Karību jūras valsti kā Sentvinsenta un Grenadīnas.
Sabiedrībā par atklātību “Delna” norāda, ka rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai.
“Korupcijas uztveres indekss sarindo 180 pasaules valstis un teritorijas pēc korupcijas līmeņa uztveres valsts sektorā. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcijas uztvere, bet 100, ka korupcijas uztvere ir zema..Indeksu veidojošo datu analīze rāda, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas. Līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu,” uzskata “Delna”.
Politiskās korupcijas novērtējums 2018. gadā ir nedaudz pasliktinājies. Tomēr pirmajos četros mēnešos biznesa sektora pārstāvju novērtējumā Latvijā mazinājusies kukuļošanas tendence. Latvija Korupcijas uztveres indeksā ierindojas aiz pārējām Baltijas valstīm. Lietuva saglabājusi 59 punktus un 38. vietu pasaulē, bet Igaunija ar 73 punktiem pakāpusies uz 18. vietu. Šogad Latviju indeksā apsteigušas arī Čehija un Kipra
.Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs ir 65 punkti. Pirmās trīs vietas ieņem Dānija (88 punkti), Jaunzēlande (87) un Somija (85). Lai gan neviena valsts nav pilnīgi brīva no korupcijas, indeksa augšgalā esošās valstis raksturo atklāta pārvalde, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma..Viens no Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem ir līdz 2020. gadam indeksā sasniegt 70 punktus.
“Delna” atgādina, ka jaunā valdība kā mērķi deklarējusi panākt Baltijas valstīs zemāko korupcijas līmeni. Lai šos mērķus sasniegtu, “Delna” iesaka īstenot visaptverošus pasākumus korupcijas apkarošanai, tajā skaitā stiprināt valsts iestāžu iekšējā godaprāta (integrity) un kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni.
2019. gadā Delna aicina valdību:
1. Stiprināt tiesībaizsardzības institūciju izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas, lai sekmētu lielo korupcijas shēmu atklāšanu un iztiesāšanu
2. Nodrošināt kvalitatīvas un efektīvas trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu līdz ar Trauksmes celšanas likuma stāšanos spēkā (01.05.2019.
3. Pieņemt lobēšanas atklātības regulējumu un ieviest lobēšanas reģistru
4. Palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām
5. Nodrošināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem medijiem.
Nākamajos četros gados Delna kopā ar domnīcu PROVIDUS aicina Saeimu ieviest 10 soļu plānu ar 39 konkrētām rekomendācijām
1. Solis. Informācijas atklātība
2. Solis. Mazināta naudas ietekme uz politiku
3. Solis. Publiskā sektora godprātība (integrity) un ētika
4. Solis. Pārdomāta, konsekventa valsts personālpolitika
5. Solis. Valsts iepirkumu sistēmas uzlabojumi
6. Solis. Novērstas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas
7. Solis. Darboties spējīgi institucionāli risinājumi cīņai ar korupciju
8. Solis. Atbalsts kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā, kā arī atbalsts sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru
9. Solis. Efektīvāka, godīgāka, profesionālāka tiesu vara
10. Solis. Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana.
2018. gada indeksā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēma mazāk nekā 50 punktus, vidējais punktu skaits bija 43. Ņemot vērā, ka dažādas demokrātiskās institūcijas un normas šobrīd pasaulē ir apdraudētas, Transparency International analizēja saistību starp korupciju un globālās demokrātijas tendencēm.
Rezultāti rāda, ka korupcija publiskajā sektorā var veicināt demokrātisko institūciju un vērtību vājināšanos.“Daudzas demokrātiskās institūcijas šobrīd visā pasaulē ir apdraudētas un tam par pamatu bieži ir uz autoritārismu vai populismu tendēti līderi, tāpēc mums ir jāstiprina kontroles un līdzsvara mehānismi un jāaizsargā iedzīvotāju tiesības,” saka organizācijas Transparency International direktore Patrīcija Moreira (Patricia Moreira). “Korupcija drupina demokrātiju, radot apburto loku, kurā korupcija apdraud demokrātiskās institūcijas un no otras puses – vājas institūcijas ir mazāk spējīgas kontrolēt korupciju.”.
Analīze atklāja saistību starp korupciju un demokrātijas līmeni. Pilnīgas demokrātijas (full democracies) Korupcijas uztveres indeksā saņem vidēji 75 punktus, nepilnīgas demokrātijas (flawed democracies) – 49 punktus, hibrīdrežīmi ar autokrātijas elementiem – 35 punktus, bet autokrātiski režīmi – tikai 30 punktus..Valstis ar augstiem korupcijas rādītājiem ir arī bīstamas politiskajai opozīcijai.
Kā norādīja “Delnā”, Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē 13 dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē.
Foto: Pexels
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk