Katrs otrais neizprot aprīlī gaidāmās izmaiņas internetbanku maksājumos

Lai arī lielākā daļa (80%) Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši, ka no 1.aprīļa mainīsies kārtība, kā apstiprināt maksājumus internetbankā, katrs trešais (27%) atzīst, ka īsti nesaprot, kādas tieši būs izmaiņas, bet katrs piektais (18%) – nejūtas informēts par šādiem jaunumiem, liecina Swedbank veiktā aptauja. Zīmīgi, ka pat trešā daļa no tiem , kuri ir informēti, ka papildu kodu kartēm būs jauni risinājumi, praksē tos vēl nelieto, savukārt piektdaļa (19%) jau sākusi izmantot banku piedāvātos jaunos risinājumus.
Lielākā daļa internetbanku lietotāju, kuri zina par internetbanku maksājumu nosacījumu maiņu, arī pēc 1.aprīļa iecerējuši tupināt lietot banku kodu kartes, papildus drošībai saņemot SMS uz savu mobilo tālruni (53%). Savukārt kādu no viedtālruņos pieejamajiem, jaunajiem autentifikācijas risinājumiem, piemēram, Smart-ID lietotni, iecerējuši lietot 18% iedzīvotāju. Savukārt katrs desmitais plāno sākt lietot kodu kalkulatoru.
“Lai arī šīs pārmaiņas nosaka arī regula, redzam, ka jaunus risinājumus pēc būtības pieprasa arī jaunie klientu finanšu paradumi. Šobrīd arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā izmanto mobilo banku – tā vienmēr un visur ir līdzi, un ļauj veikt darījumus nekavējoties. Līdz ar to arī jaunu risinājumu ieviešana ir loģisks nākamais solis vēl ērtākai un drošākai personīgo finanšu vadībai. Tāpēc līdz ar 1.aprīli Swedbank saviem klientiem piedāvās ne tikai papildu autorizācijas elementu kodu kartēm – īsziņu uz klienta apstiprināto mobilo tālruni, bet jau tagad arī jaunākās paaudzes atslēgu savai internetbankai vai mobilajai lietotnei – Smart-ID lietotni viedtālruņiem,” norāda Vadims Frolovs, Swedbank valdes loceklis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs
Interesanti, ka vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes ir atvērti pārmaiņām un gatavi lietot jaunos risinājumus mobilajos tālruņos (26% pretstatā 10% sieviešu). Tikmēr sievietes būtiski biežāk (19% pretstatā 8% vīriešu) atzīst, ka vēl nav izlēmušas, kādus rīkus izmantos pēc 1.aprīļa. Kopumā jaunās iespējas jau šobrīd biežāk izmanto interneta banku lietotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (40%).
Personīgo digitālo drošību vērtē ar 7 ballēm
Vaicāti, kā iedzīvotāji vērtē savas rūpes par personīgo datu drošību interneta vidē, kopumā dominē labs novērtējums. Iedzīvotāji no 10 iespējamām ballēm savu digitālo drošību novērtē ar stabilu 7. Visbiežākie drošības pasākumi ir savu paroļu un PIN kodu neizpaušana citiem (89%), antivīrusu programmu lietošana (65%), kā arī dažādu paroļu pielietojums dažādās interneta vietnēs un sociālajos tīklos (59%). Vienlaikus tikai 39% iedzīvotāju datori un viedierīces ir aizsargātas ar paroli.
Par gaidāmajām izmaiņām no 1.aprīļa
1.aprīlī mainīsies maksājumu apstiprināšana internetbankā ar kodu kartēm virs 30 eiro uz citu banku. Izmaiņu būtība būs speciāli katram maksājumam radīt unikālu autorizācijas kodu, lai stiprinātu maksājumu drošību. Tāpēc, lai pierādītu savu identitāti, papildu kodu kartēm būs nepieciešams vēl kāds autentifikācijas risinājums, piemēram, unikālie kodi, kurus varēs saņemt mobilajos tālruņos, kodu kalkulatori un e-paraksts.
Swedbank aizvien izmantos pašreizējās kodu kartes, tām pievienojot vēl vienu papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni. Īsziņā redzamais kods būs jāievada papildus kodam uz kartes. Lai varētu saņemt šīs izziņas, klientiem līdz 31.martam jāapstiprina savs tālruņa numurs internetbankā Savukārt viedtālruņu lietotājiem tiek piedāvāta īpaša mobilā aplikācija – Smart-ID. Smart-ID ir atsevišķa mobilā lietotne viedierīcēm, kuru var lejupielādēt Appstore un Google play vietnēs un pēc tam pieslēgt ar savu esošo bankas kodu karti vai kalkulatoru. Pēc tam jāizvēlas tikai divi PIN kodi, kuri būs jālieto, pieslēdzoties internetbankai (PIN1) un apstiprinot maksājumus vai parakstot dokumentus (PIN2). Tas nozīmē, ka turpmāk, lai lietotu e-pakalpojumus, pietiks tikai ar viedtālruni – nebūs jānēsā līdzi kodu karte vai kodu kalkulators.
Foto:JESHOOTS/https://pixabay.com/en/users/JESHOOTS-264599/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Eirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākKad spēle vairs nav tikai spēle: kā pasargāt bērnus no krāpniekiem
Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt...
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālāk