• Tweet

Problēmas augstākajā izglītībā un zinātnē apliecina tas, ka daudzi studenti un zinātnieki no Latvijas izvēlas mācīties un strādāt ārzemēs, šādu viedokli LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

“Sistēmā iekšā ir ietekmīgi indivīdi, kuri negrib maiņu. Manuprāt, 15 gadu garumā mēs esam dzīvojuši tādu cilvēku ietekmē. Viņi saka, ka viss ir labi, bet tā nav. Ja būtu labi, tad studenti neemigrētu uz citām valstīm,” komentēja Kariņš.

Pēc viņa sacītā, valdībā atbalstītais IZM ziņojums pat īsti neesot ambiciozs, jo pamatā skarot tikai divas jomas – augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju un pārvaldību, ko principā varot “izrunāt vienā vakarā”.

Kā ziņots, neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība 18. februārī atbalstīja IZM izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”.

‘’Šis ir pirmais solis, kam sekos nopietns darbs pie dokumentu sagatavošanas – vairākiem informatīvajiem ziņojumiem, Ministru kabineta noteikumu un Augstskolu likuma grozījumiem. Jebkurā gadījumā esam gatavi turpināt strādāt, lai īstenotu ziņojumā izvirzītās apņemšanās, ievērojot laika grafiku,’’ norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Konceptuālais ziņojums paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem.

Turpmākās rīcības plāns ietver grozījumu sagatavošanu Augstskolu likumā, paredzot tajā augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, ārējo ekspertu iesaisti augstskolu pārvaldībā (padomju ieviešanu), kā arī citus jautājumus. Vienlaikus Pārresoru koordinācijas centrs izstrādās padomes atlases apstiprināšanas un atcelšanas kārtību valsts dibinātajās universitātēs un augstskolās, kā arī mākslas un kultūras augstskolās. To darbības uzsākšana iecerēta no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.

Konceptuālais ziņojums paredz Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma novirzīšanu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanas atbalstam. IZM informēs universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas par finansējuma iegūšanas nosacījumiem, gatavojot grozījumus ES struktūrfondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās” īstenošanas noteikumos.

Savukārt jautājumu par koledžu lomu un vietu izglītības sistēmā plānots izvērtēt atsevišķā informatīvā ziņojumā, kuru ministrija sagatavos sadarbībā ar nozaru ministrijām, Latvijas Koledžu asociāciju, darba devēju organizācijām un citiem sociālajiem partneriem.

Uzklausot reģionālo universitāšu viedokli par augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju, IZM ir paredzējusi primāri ņemt vērā kvalitatīvo kritēriju – zinātniskās darbības kvalitāti, un tikai pēc tam kvantitatīvos rādītājus.

Vienlaikus konceptuālais ziņojums paredz, ka valsts zinātnisko institūtu pārvaldības jautājumi tiks vērtēti tikai pēc zinātnisko institūtu starptautiskās izvērtēšanas rezultātiem atbilstoši iepriekš dotajam valdības uzdevumam.

Foto: Valsts kanceleja