Jūlijā straujš mazumtirdzniecības pieaugums
Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga un pārsniedza 2018.gada jūlija rādītāju par 3,1% (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Tas bija augstākais rādītājs pēdējo trīs mēnešu laikā, kad mazumtirdzniecības rādītāji nepārsniedza 2% kāpumu.
Līdzīgi kā iepriekš, mazumtirdzniecības izaugsmi veicināja galvenokārt nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. Jūlijā tas pieauga gandrīz visās preču kategorijās un par 5,9% pārsniedza 2018. gada jūlija rādītāju. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība nodrošināja lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecībā (88%).
Nepārtikas preču kategorijā visstraujāk pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība un grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība. Straujāks pieaugums bija arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā. Jau otro mēnesi pēc kārtas sarūk mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība. Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, visstraujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija vērojams mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos, ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Pieauga arī lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos. Par apmēram 1/3 pieauga arī mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtikas produktus.
Degvielas mazumtirdzniecības apjomi ir mainīgi un pēc divu mēnešu sarukuma, šā gada jūlijā degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz pieauga (par 1,7% gada griezumā).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi pēdējos trijos mēnešos pieaug mēreni, nepārsniedzot 2% robežu. Šī gada jūlijā pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4%, salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju.
Kopumā 2019.gada janvārī-jūlijā, mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 3% lielāks nekā 2018.gada atbilstošajā periodā.
Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos turpināsies mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. To veicinās darba algas pieaugums un esošā situācija darba tirgū.
Vēl par tēmu:
Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālāk
