Jaunzeme: VID tiešāk jāuzrunā aplokšņu algu maksātāji
Valsts ieņēmumu dienests (VID) par uzņēmumiem faktiski zina ļoti daudz ko – ēnu ekonomika nav anonīma, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.
Pēc viņas sacītā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir diezgan daudz datu par uzņēmumiem. “Tas, kādā veidā mēs strukturēti parādām to, ko mēs zinām, tas ir mūsu galvenais uzdevums,” norādīja Jaunzeme.
“Tas, ar ko mēs varam lepoties, mēs esam būtiski samazinājuši PVN plaisu, jo nav noslēpums, ka diezgan daudzas aplokšņu algas nāk no PVN shēmām. Tas zināmā mērā gan tiek aizēnots ar augsto aplokšņu algu īpatsvaru,” uzsvēra Jaunzeme.
VID vadītāja arī pastāstīja, ka lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecības nozarē. Turklāt esot grūti prognozēt, kā šis tirgus mainīsies pēc iespējamā būvniecības karteļa atklāšanas.
“Jautājums, kā tirgus tagad mainīsies, jo mēs redzējam lielas problēmas tieši mazajos apakšuzņēmumos. Apakšuzņēmējs nemaksā nodokļu, bet ģenerāluzņēmējs saka, ka viņš neko nezina,” situāciju skaidroja VID vadītāja.
Dienesta redzeslokā ir ne vien būvniecības, bet arī apsardzes un taksometru nozare.
Tajā pašā laikā viņa atzina, ka tiešāk ir jāuzrunā aplokšņu algu maksātāji. “Mēs redzam, ka ir uzņēmumi, kas maksā mazākas algas nekā nozarē vidēji. Mums ir tiesības un pienākums viņus uzrunāt,” komentēja Jaunzeme.
Savukārt runājot par situāciju ar atkrituma monopolu Rīgā, viņa norādīja, ka “tāda notikumu attīstība ir diezgan likumsakarīga”. “Kad es vadīju Konkurences padomi, mēs ļoti aktīvi iestājāmies, gājām uz Saeimu, lai nepieļautu likumdošanā šādu [monopola uz 20 gadiem] iespēju. Diemžēl mēs netikām uzklausīti.”
Vienlaikus viņa pauda, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ir pavērusi iespēju mainīt normatīvos aktus, lai uzlabotu konkurenci atkritumu apsaimniekošanā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālāk
