• Tweet

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunu kārtību degvielas rezervju izveidei, cerot, ka tādējādi izdosies samazināt šo rezervju glabāšanas izdevumus un līdz ar to arī nodevas lielumu, kas šobrīd katru degvielas litru sadārdzina par aptuveni 1,3 santīmiem.

Tomēr jaunā kārtība vēl negarantē, ka nākotnē automašīnās varēs pildīt lētāku degvielu.

EM veiktais cenu monitorings liecina, ka degvielas cenu atšķirības starp dažādām Latvijas pilsētām ir visai ievērojamas. Lētākais benzīns janvārī bija nopērkams Daugavpilī, bet dārgākā dīzeļdegviela Jelgavā un Liepājā.

95. markas benzīna cenas dažādās benzīna uzpildes stacijās janvārī atšķīrās par diviem santīmiem litrā, bet dīzeļdegvielas – pat par 4,3 santīmiem litrā.

EM cenu monitoringu veikusi arī iepriekš – no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada rudenim. Arī toreiz tika uzraudzītas degvielas cenas. 2007. gada 14. februārī 95. markas benzīnu varēja nopirkt par aptuveni 56 santīmiem litrā, tas ir par aptuveni

42 santīmiem lētāk nekā šobrīd. Neatkarīgās aprēķini liecina, ka sešu gadu laikā benzīna cena pieaugusi par 76%, bet dīzeļdegvielas – par 62 procentiem.

Latvijā, kur iedzīvotāju pirktspēja ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), degvielas cena bez nodokļiem nav no mazajām, varētu pat teikt, ka tā ir salīdzinoši augsta, jo nedaudz pārspēj ES vidējo līmeni. Latvijā februāra sākumā bija divpadsmitais dārgākais 95. markas benzīns un devītā dārgākā dīzeļdegviela (bez nodokļiem) starp 27 ES valstīm, liecina Eiropas Komisijas (EK) pētījums.

Degvielas cenu kārtējo kāpumu degvielas tirgotāji šo gadu laikā skaidrojuši gan ar ekonomikas augšupeju, gan lejupslīdi, gan ar valūtas svārstībām, gan ar laika apstākļiem un tamlīdzīgi. 2010. gadā arī Konkurences padome (KP) pamanīja, ka degvielas tirgū tomēr viss nav kārtībā.

To, vai lielie degvielas tirgotāji Latvijā – Statoil fuel & retail Latvia, Neste, Lukoil Baltija R – savu dominējošo stāvokli nav izmantojuši negodīgi, KP pēta jau divus gadus, pirms tam vēl gadu analizējot, vai nepieciešams ierosināt lietu. KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova Neatkarīgajai atzina, ka galējais lietas izskatīšanas termiņš ir 2013. gada

Degvielu sadārdzina ne tikai cenas pieaugums, bet arī nodokļu kāpums. Krīzes gados valsts uz autobraucēju rēķina mēģināja lāpīt budžetu, palielinot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tiesa, pērn gada vidū PVN saruka par vienu procentpunktu, taču degvielas pircēji lielu ieguvumu no tā nesajuta.

Tomēr starp citām ES valstīm Latvijā degvielas tirgu nesmacē lielākais

nodokļu slogs. Pēc EK veiktā apkopojuma, benzīna cena ar visiem nodokļiem februārī Latvijā bijusi devītā zemākā ES, dīzeļdegviela – septītā lētākā starp 27 ES valstīm.

Turklāt EM izstrādājusi jaunu kārtību, kas varētu nedaudz samazināt naftas produktu glabāšanas nodevas lielumu. Noteikumu jaunā redakcija vairs neparedz prasību par obligātu sertifikāciju un līdz ar to paplašina komersantu loku, kuri varētu piedalīties konkursos par naftas rezervju glabāšanu.

EM īpaši cer uz Eiropas Savienības naftas pārstrādes rūpnīcu dalību konkursos, jo tās varētu piedāvāt lielu uzglabājamo apjomu par salīdzinoši zemām cenām.

«Plašāks pretendentu loks un lielāka konkurence konkursos varētu veicināt to, ka tiek iesniegti piedāvājumi ar zemāku cenu par naftas produktu drošības rezervju izveidi. Līdz ar to arī samazinātos kopējā ietekme uz degvielas mazumtirdzniecības cenu,» Neatkarīgakai skaidroja EM sabiedrisko attiecību speciāliste Elita RubesaVoravko.

Šobrīd nodeva 1. kategorijas naftas produktiem (benzīnam) ir 18,34 lati par katru iepriekšējā kalendārajā mēnesī realizēto degvielas tonnu un 15,99 lati par 2. kategorijas naftas produktu (dīzeļdegvielas) tonnu. Tomēr to, vai, pateicoties jaunajai kārtībai, nākotnē šī nodeva būs zemāka un līdz ar to arī degviela lētāka, EM neņēmās garantēt. Turklāt jārēķinās, ka pašreizējā vienošanās ir spēkā līdz 30. jūnijam, līdz ar to izmaiņas ātrāk kā gada otrajā pusē nav gaidāmas.

Latvijas naftas rezervju glabāšana pašlaik uzticēta Baltimar VT , ORLEN Latvija, ORLEN Lietuva, Statoil Refining Denmark, RDZ Energy, Milstrand, VITOL S.A. Kopumā Latvijā glabājas vien 25% no naftas rezervēm, pārējais apjoms – Dānijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde