08/09/2015, Kategorija: Kultūra, Notikumi

AGVPecolds_Somijas-m

No 25. septembra līdz 20. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls norisināsies izstāde „Akvarelis Latvijā. 19.–21. gadsimts”.

„Nejaušība ir viena no akvareļtehnikas iezīmēm. Bet cita lieta ir nejaušības organizēt.Nejaušības organizēt dzīvē ir tas pats, kas uzgleznot labu akvareli.” Kurts Fridrihsons

Pirmo reizi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturē skatāma tik vērienīga akvareļu izstāde, kas aptver trīs gadsimtus. Tā iezīmē Latvijas akvareļtehnikas daudzveidīgo lietojumu vēsturiskā, mitoloģiskā un sadzīves žanra, portreta, akta, ainavas un klusās dabas kompozīcijās, kā arī grāmatu ilustrācijās un teātra kostīmu skicēs.

19. gadsimtā akvareļa tehniku plaši izmantoja baltvācu mākslinieki: Johans Kristofs Broce, Johans Lēbrehts Eginks, Augusts Pecolds, Karls Grass, Kārlis Ludvigs Zēbode, Jūliuss Dērings un citi. Vairāk vai mazāk, iekļaujoties kopējā Eiropas mākslas evolūcijas procesā, viņi gleznoja ainavas, laikabiedru portretus, kara un sadzīves skatus, klusās dabas, fiksēja savam laikam ievērojamos arhitektūras un mākslas objektus. Latviešu profesionālās mākslas pirmos izcilos panākumus Eiropas mēroga akvareļglezniecībā apliecināja Kārlis Hūns.

Īpaši nozīmīgi ir akvareļi, kas ataino latviešu nacionālās skolas veidošanās un attīstības procesu 19. gadsimta beigās. 1891. gadā Pēterburgā dibinātā latviešu mākslinieku pulciņa „Rūķis” biedri (Ādams Alksnis, Janis Rozentāls, Johans Valters, Vilhelms Purvītis) 1896. gadā, darinot albumu „Ainas no latviešu tautas dzīves”, sāka mērķtiecīgi apgūt akvareļglezniecības tehniku. Unikālais eksponāts (latviešu biedrību pasūtījums dāvanai Krievijas caram Nikolajam II) izstādē visā pilnībā būs aplūkojams pirmo reizi.

19. un 20. gadsimta mijā ar akvareļa krāsām tapušajos gleznojumos pieauga dekoratīvo efektu nozīme, kuru sasniegšanai izmantoti gaismā mirdzošai vitrāžai līdzīgi dzidri, caurspīdīgi krāsu klājumi, kas izpildījumā apvienoti ar izsmalcināti lineārām stilizācijām jūgendstila garā (Jūlijs Jaunkalniņš, Rūdolfs Pērle).

Pieaugot tēlojuma abstrahēšanās un nosacītības līmenim, Pirmā pasaules kara laikā latviešu modernisti ar laikmeta dramatiskajām tēmām – bēgļu gaitām un strēlnieku dzīvi – kompozīciju risinājumos rod sintezējošu vienkāršību. Ar akvareli gleznotā līnija iegūst ekspresīvāku raksturu, pakļaujoties skaidru laukumu un formu veidošanas uzdevumiem, savukārt krāszieds, salīdzinot ar gadsimta mijas pasteļtoņiem, kļūst tonāli tumšāks un askētiskāks, bet tā klājums blīvāks (Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks, Niklāvs Strunke, Ansis Cīrulis).

20. gadsimta 20. un 30. gadu akvareļu gleznojumos pārstāvētas dažādas stilistiskās tendences: gan kubisms ar ģeometriski „skaldītiem” laukumiem (Aleksandra Beļcova), gan Art Déco ar līniju plastisku atraisītību un vijīgumu, pretstatītu ornamentalizētām plaknēm ar dekoratīvu stilizāciju (Niklāvs Strunke), gan ekspresīvāki radošie meklējumi modernisma formālajos eksperimentos (Jānis Tīdemanis, Kārlis Padegs). Jaunreālisms no abstrakcijas atgriezās pie reālistiskāka tēlojuma variācijām (Aleksandra Beļcova, Hilda Vīka) līdz pat tradicionālismam (Francis Bange).

Padomju okupācijas pirmajā desmitgadē akvarelis turpināja pastāvēt galvenokārt pirmskara tradīciju ietvaros (Jānis Liepiņš, Uga Skulme, Bruno Jaunzems, Arnolds Dimiņš, Alfejs Bromults). 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē sākās nozīmīgs pavērsiens latviešu akvareļglezniecības vēsturē. Akvarelis triumfēja Latvijā un toreizējā plašajā Padomju Savienībā, tas tika atzīts un godāts citur pasaulē. Tā laika spožākie akvareļgleznotāji – Kurts Fridrihsons, Kārlis Sūniņš, Egons Cēsnieks, Nikolajs Petraškevičs, Eduards Jurķelis, Laimdonis Grasmanis, Jānis Brekte. Raksturojot šo periodu, Henrihs Vorkals teicis: „Akvareļglezniecība bija svaigs gaiss glezniecībā, tā atmodināja glezniecību.”

1960. gados aizvien problemātiskāk kļuva noturēt iekarotās pozīcijas – būt ne tikai izslavētiem un populāriem, bet arī labākajiem. Romis Bēms, Antons Megnis, Laimonis Kupcis, Alise Zvirbule, Jēkabs Spriņģis, Harijs Blunavs, Indulis Zariņš, Džemma Skulme, Raimonds Ginters, Oļģerts Jaunarājs, Alfrēds Kalniņš, Monika Ose pierādīja, ka akvarelis var būt gan acij tīkams objekts, gan augstvērtīgs mākslas darbs ar idejisku un garīgu slodzi. Būtiski daudzveidojās tā tehnisko paņēmienu diapazons un tēmu interpretācija.

20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gados akvarelistu radošajā kolektīvā pakāpeniski iekļāvās jaunie autori – Juris Zvirbulis, Jānis Anmanis, Romualds Geikins, Malda Muižule, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš, Irina Vorkale, Inese Siliņa, Henrihs Vorkals un vēl daudzi citi mākslinieki, kas šajā tehnikā gribēja un prata izteikties. Turpmākajos gadu desmitos akvarelis kļuva tehniski un idejiski komplicētāks, emocionāli atraisītāks un niansētāks. Mūsdienās interese par „tīro” akvareli Kristapa Ģelža, Ievas Jurjānes, Kristiana Brektes un Helēnas Heinrihsones daiļradē liecina, ka akvareļglezniecības iespējas latviešu mākslā vēl nebūt nav izsmeltas.

Izstādi papildina katalogs (sastādītāja: Elita Ansone) un plaša pasākumu programma, kas ietver tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, māksliniekiem, ekskursijas, radošās nodarbības u.c.

311 skatījumi




Video

Latvijas dzimšanas dienu Brīvības laukumā svinēs ar vērienīgu koncertu “Brīvības ainavas” un gaismas uzvedumu

17/11/2026

18. novembrī Brīvības laukumā tiks svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadiena ar vērienīgu svētku koncertu “Brīvības ainavas”, kam sekos gaismas uzvedums. Koncerta “Brīvības...

Lasīt tālāk
Video

Liepājas koncertzāle valsts svētkos pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus

12/11/2026

Latvijas 108. dzimšanas dienas svinību programma Liepājas koncertzālē pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus, gada tumšākajā laikā dodot visiem tik nepieciešamo gaismas un cerību...

Lasīt tālāk
Video

Lāčplēša dienā sāksies patriotu nedēļas svētku programma portālā “filmas.lv” visā pasaulē

10/11/2026

No Lāčplēša dienas, 11. novembra, Nacionālā kino centra portālā filmas.lv sāksies Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls – Latvijas filmu izlase, kas bez maksas būs skatāma jebkurā laikā...

Lasīt tālāk
Video

“Staro Rīga 2026” aicina būt kopā gaismas mirkļos

09/11/2026

Svinot Latvijas dzimšanas dienu, ikviens aicināts piedzīvot kopīgus gaismas mirkļus un pozitīvas emocijas, vērojot un izbaudot vietējo un starptautisko gaismas mākslinieku radītos gaismas objektus....

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Radio koris vērienīgā koncertturnejā nes Latvijas vārdu pāri Austrālijai

09/11/2026

Latvijas Radio koris devies vērienīgā koncertturnejā pa Austrāliju, kur no 4. līdz 16. novembrim kopā ar slaveno austrāliešu flautu virtuozi Ženevjēvu Leisiju (Genevieve Lacey) uzstāsies sešās...

Lasīt tālāk
Video

Patriotu nedēļā 2026 portālā filmas.lv gaidāma svētku programma visai pasaulei

04/11/2026

Novembrī, Latvijas valsts svētku mēnesī, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju portālā filmas.lv gatavo nu jau tradicionālo Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu – filmu...

Lasīt tālāk
Video

Valsts svētkos Rīga priecēs ar koncertuzvedumiem Uzvaras parkā, Brīvības laukumā un “Staro Rīga” gaismas lokiem

03/11/2026

Valsts svētku mēnesī, gan Lāčplēša dienā, 11. novembrī, gan Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienā, 18. novembrī, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus uz...

Lasīt tālāk
Video

Filma “Dieva suns” pasaules kinoteātros – novembrī Vācijā un Ziemeļamerikā

02/11/2026

Latvijas pilnmetrāžas animācijas filma “Dieva suns / Dog of God” (2025), kuru režisori brāļi Ābeles veidojuši pieaugušiem skatītājiem, pēc festivālu panākumiem nonāk pie plašākas kinoteātru...

Lasīt tālāk
Video

Rūfuss Veinraits 2027. gadā koncertzālē “Lielais dzintars” uzstāsies ar simfonisku vērienu

26/10/2026

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 2027. gada 30. janvārī plkst. 18.00 programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros uzstāsies pasaulslavenais kanādiešu–amerikāņu...

Lasīt tālāk
Video

Dabas muzejā klāt krāšņā ķirbjaugu un paprikas izstāde

14/10/2026

No 21. līdz 25. oktobrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā krāšņi un koši norisināsies dārzkopības sezonas noslēguma izstāde „Ķirbjaugi un paprika 2026”. Apmeklētāji varēs novērtēt...

Lasīt tālāk