• Tweet

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī. Tas ļauj energokompānijai Eesti Energia turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā skaidro Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit Green vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecina arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi Eesti Energia.

“Mēs esam gandarīti par valdības pieņemto lēmumu. Vēja ģeneratoru parkam Rīgas jūras līcī ir potenciāls kļūt par pirmo Igaunijas un Latvijas kopīgo projektu atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā, jo Latvijas plānotā jūras vēja parka teritorija atradīsies vien 10 kilometru attālumā. Igaunijai nav pieredzes šādu vēja parku būvniecībā, tāpēc ir loģiski, ka šāda mēroga vēja parks taps sadarbībā ar vairākiem partneriem. Tādējādi varam teikt, ka durvis sadarbībai ir atvērtas,” norāda Āvo Kermass.

“Ņemot vērā iespējamo pārrobežu sadarbību, ir svarīgi atzīmēt abu valstu Ekonomikas ministriju kopīgi paveikto, saskaņojot projekta attīstībai nepieciešamos infrastruktūras risinājumus. Ceram, ka šajā jomā sekmīgi turpināsies līdzšinējā labā sadarbība,” viņš papildina.

Kompānija Eesti Energia jūras vēja ģeneratoru parka plānošanu uzsāka jau 2009. gadā, un kopš tā laika jau ir veikti pirmreizējie vēja mērījumi un jūras gultnes izpēte, kā arī ledus un putnu pārvietošanās novērojumi. Sagatavošanās process turpinājās gandrīz 10 gadus, jo 2012. gadā tika uzsākta Pērnavas jūras teritorijas plānošana, kas noslēdzās 2017. gadā.

Paredzams, ka jūras vēja ģeneratoru parks tiks pabeigts līdz 2030. gadam un tajā tiks uzstādīti līdz 160 vēja ģeneratori ar 1000 megavatu lielu kopējo jaudu. Šāda vēja parka saražotā enerģija spētu segt aptuveni pusi Igaunijas elektroenerģijas patēriņa un ir nozīmīgs solis, lai sasniegtu 2050. gadam izvirzītos energoeneitralitātes mērķus.