• Tweet

ASV kritika Latvijas finanšu sektoram cīņā ar naudas atmazgāšanu nav pārmetums vienai bankai vai institūcijai, bet visai valstij kopumā, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Kalnmeiers norādīja, ka ar ASV paziņojumiem “sarkanā kartīte ir parādīta valstij kopumā”, un šeit nevar nodalīt kādu atsevišķu iestādi – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, valdību vai Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.

“Tā ir valsts atbildība kopumā. Vēsturiski Latvijas vīzija un virzība bija, ka mēs tuvāk nekā Rietumi esam banku zeme. Vai atbilstoši finanšu sektora lielumam bija izveidoti kontroles mehānismi? Es teiktu, ka nē,” situāciju komentēja Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka prokurori neuzrauga banku darbību. Tāpat arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests neveic banku uzraudzību, vienlaikus tas saņem ziņojumus par situāciju.

“Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests līdz šim darbojās atbilstoši tam pieejamiem resursiem un adekvāts atbalsts tam ir tikai pēdējās valdības laikā,” uzsvēra ģenerālprokurors, norādot, ka pērn dienests saņēma teju 18 000 ziņojumu, bet dienestā strādā vien 35 cilvēki, un analītiķu algas ir no 800 līdz 1300 eiro uz papīra.

Jau vēstīts, ka februāra vidū ASV Finanšu ministrijas noziegumu apkarošanas institūcija “FinCEN” paziņoja par plāniem noteikt sankcijas “ABLV Bank” par iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās.

Vēlāk Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome pieņēma lēmumu, ka ABLV ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Tas radīja bankai grūtības, un rezultātā ārkārtas akcionāru pilnsapulce 26. februārī pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Foto: F64