FM: Pieaugot iedzīvotāju uzkrājumiem, mazumtirdzniecības izaugsmes temps kļūst mērens
Šā gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā palēninājās, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju tirdzniecības apjomiem palielinoties vien par 1,2%. Mazumtirdzniecības izaugsmes sabremzēšanos noteica degvielas pārdošanas apjomu kritums par 2,8%, kā arī neliels sarukums pārtikas produktu tirdzniecībā. Tikmēr nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, atskaitot degvielu, turpinājās stabils pieaugums. Tādējādi šā gada piecos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums sasniedza 3,6%, ko veicināja nepārtikas preču, atskaitot degvielu, mazumtirdzniecības kāpums. Auto degvielas un pārtikas tirdzniecības apjomi, lai arī pieauga, uzrādījuši samērā vāju izaugsmes tempu, attiecīgi 1% un 1,8%.
2019. gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi gada griezumā palielinājās par 4,2%. To nodrošināja tirdzniecības apjomu kāpums interneta veikalos (+23,6%), kas uzrāda strauju pieaugumu jau kopš gada sākuma. Būtisku devumu nepārtikas preču mazumtirdzniecības kāpumā maijā sniedza arī apģērbu un apavu tirdzniecības pieaugums par 8,5%. Par 8,2% palielinājās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecības apjomi, lai gan tās devums kopējā mazumtirdzniecības izaugsmē bija ierobežots, ņemot vērā šīs preču kategorijas nelielo īpatsvaru kopējā mazumtirdzniecības struktūrā.
Savukārt īpatsvara ziņā lielākās preču grupas pārdošanas apjomi šā gada maijā auga mēreni – metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība palielinājās par 1,8%. Šī preču kategorija uzrādījusi strauju tirdzniecības kāpumu kopš 2017. gada, taču šogad, vājinoties būvniecības nozares izaugsmei, sagaidāms, ka tās pārdošanas apjomi varētu augt mērenāk. Turklāt kopējie mājsaimniecības piederumu tirdzniecības apjomi, kas iekļauj arī augstākminēto preču kategoriju, saglabājušies iepriekšējā gada maija līmenī.
Tirdzniecības apjomu sarukumu šā gada maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, uzrādīja mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība (-1,6%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība (-10,1%), kā arī citas īpatsvara ziņā nelielas preču grupas.
Auto degvielas mazumtirdzniecība maijā gada griezumā samazinājās par 2,8%. Jāatzīmē, ka maijā degvielas cenas Latvijā pieauga par 7%, kas bija straujākais degvielas cenu kāpums šā gada laikā. Tādējādi zemāki degvielas tirdzniecības apjomi varētu būt saistīti ar augstāku cenu, patērētājiem īslaicīgi atliekot degvielas iegādes lēmumu.
Gan Latvijas mazumtirgotāju, gan patērētāju konfidences līmenis saglabājas stabils, jūnijā uzrādot ierastās svārstības mēnešu ietvaros. Savukārt, pētot mazumtirgotāju aptauju rezultātus nedaudz detalizētāk, var redzēt būtisku kritumu sagaidāmajos pasūtījumu apjomos nākamajiem trīs mēnešiem – tik zems novērtējums par gaidāmajiem pasūtījumiem pēdējo reizi reģistrēts tikai 2010.gadā. Tajā pašā laikā citos jautājumos mazumtirgotāju noskaņojums ir vairāk optimistisks un neliecina, ka turpmākajos mēnešos nozares attīstība varētu kavēties.
Savukārt patērētāji nākamo divpadsmit mēnešu laikā plāno samazināt lielu pirkumu veikšanu, norāda aptauju rezultāti par šā gada jūniju. Tas varētu būt saistīts ar patērētāju apņemšanos veikt uzkrājumus, kas norāda uz iedzīvotāju vēlmi nodrošināt savu finansiālo stabilitāti ilgtermiņā un atbildīgāku finanšu plānošanu. To apliecina Latvijas Bankas apkopotie dati par mājsaimniecību noguldījumiem, kas šā gada aprīļa beigās bija par 9% lielāki nekā pirms gada.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk
