FM: Pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā turpina mēreni pieaugt
Šā gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieauga par 3,1%, kas ir straujākais mazumtirdzniecības kāpums pēdējo četru mēnešu laikā. Arī 2019. gada astoņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības izaugsme Latvijā bija 3,1% apmērā.
Tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos augustā mazumtirdzniecības pieaugumu nodrošināja tirdzniecības apjomu kāpums ar nepārtikas precēm, kur tirdzniecības apjomi 2019. gada augustā bija par 4,5% augstāki nekā pirms gada. Tajā skaitā degvielas tirdzniecība, kura veido aptuveni 20% no kopējiem mazumtirdzniecības apjomiem, palielinājās lēnāk – par 2,0%. Tādējādi, atskaitot degvielas tirdzniecību, nepārtikas preču mazumtirdzniecība bija augusi straujāk – par 5,5%.
Starp nepārtikas precēm tirdzniecības apjomu kāpums tika reģistrēts kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (+17,9% gada griezumā), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (+13,4%), mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā (+4,0%). Tāpat spēcīgu pieaugumu turpināja uzrādīt mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kā arī tirdzniecība interneta veikalos – attiecīgi par 20,5% un 23,0% salīdzinājumā ar pērnā gada augusta tirdzniecības apjomiem. Savukārt jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinājumu uzrādīja apģērbu un apavu mazumtirdzniecība, augustā to tirdzniecības apjomiem sarūkot par 3,1%. Gada griezumā par 1,9% samazinājās būvmateriālu jeb metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība, kas saistīts ar būvdarbu un būvniecības nozares izaugsmes palēnināšanos Latvijā.
Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos diezgan strauji pieaug pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, kā arī alkoholisko dzērienu cenas. Tā, piemēram, astoņos mēnešos pārtika un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās par 3,1% (pēdējos četros mēnešos pieaugumam pārsniedzot 4%), savukārt alkoholiskie dzērieni – par 5,1%. Tas atspoguļojas augstākos mazumtirdzniecības rādītājos faktiskajās cenās, augustā mazumtirdzniecībai pārtikas veikalos faktiskajās cenās pieaugot par 5,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada un astoņos mēnešos par 5,4%. Turpmākajos mēnešos alkoholisko dzērienu tirdzniecības apjomus ietekmēs šā gada vasarā pieņemtie nodokļu grozījumi, kas stājās spēkā 1. augustā, paredzot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam samazināt par 15% līdz 2020. gada 29. februārim. Šīs akcīzes nodokļa izmaiņas tika ieviestas ar mērķi ierobežot potenciālo alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomu sarukumu Latvijas-Igaunijas pierobežā un akcīzes nodokļa ieņēmumu kritumu pēc tā, kad Igaunijā tika nolemts par akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu.
Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma rādītāji joprojām ir stabili, septembrī pat uzrādot nelielas augšupvērstas izmaiņas. Iedzīvotāji pozitīvi vērtē savu pašreizējo finansiālo stāvokli, kā arī jūtas stabili savā darba vietā – tātad ir droši par saviem ienākumiem. Savukārt mazumtirgotāji nākamajiem trīs mēnešiem paredz augstākus pasūtījumu apjomus, kā arī sagaida uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu. Tādējādi turpmāk sagaidāms tirdzniecības apjomu mērens pieaugums, kas, augot iekšzemes patēriņam, šogad noteiks Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālāk
